Komisijā darbojās vairāki desmiti ekspertu, to vadīja bijusī Jaunzēlandes valdības vadītāja Helēna Klārka un bijusī Libērijas prezidente Elena Džonsone-Sērlīfa.
Katastrofa visos līmeņos
Komisijas ziņojumā secināts, ka pusotra gada laikā ar Covid-19 inficējušies vairāk nekā 150 miljoni cilvēku, vairāk nekā trīs miljoni ir miruši. Eksperti spriež, ka tā bijusi mūsdienu lielākā veselības aizsardzības un sociālekonomiskā krīze, “katastrofa visos līmeņos”.
“Šo katastrofu, kas joprojām turpinās, mūsuprāt, varēja novērst. Pierādījumi apliecina, ka vīrusa uzliesmojums kļuva par pandēmiju, jo reakcija uz to bija neveiksmīga, nepilnīga un novēlota. Tas daļēji bija saistīts ar nemācīšanos no pagātnes kļūdām,” uzsver Nobela Miera prēmijas laureāte Džonsone-Sērlīfa.
Komisijas eksperti uzskata, ka gan PVO, gan pasaules valstu valdībām vajadzēja rīkoties daudz straujāk un apņēmīgāk.
Eksperti norāda, ka ļoti izšķiroša bija Ķīnas kavēšanās informēt PVO par neparastajiem pneimonijas uzliesmojumiem Uhaņas pilsētā 2019.gada decembrī. Tiek uzskatīts, ka tieši tur ar Covid-19 pirmo reizi saslima cilvēki. Visticamāk, tas notika pēc kontaktēšanās ar inficētiem dzīvniekiem.
Savukārt PVO globālo trauksmi par nāvējošā vīrusa straujo izplatību vajadzēja izsludināt jau 2020. gada 22. janvārī, nevis astoņas dienas vēlāk, teikts ziņojumā. Eksperti norāda, ka vairums valstu pēc tam ieņēma nogaidošu pozīciju, nevis ieviesa agresīvu vīrusa ierobežošanas stratēģiju, kas būtu varējusi novērst globālu pandēmiju.
Zaudētais mēnesis
PVO tikai martā izsludināja Covid-19 globālo pandēmiju, piespiežot valstis beidzot sākt rīkoties. Eksperti uzskata, ka tādējādi pasaule zaudēja veselu mēnesi, kura laikā varēja apturēt vīrusa straujo izplatību.
Eksperti secina, ka 2020. gada februāris bija “zaudētais mēnesis”, jo netika sperti pietiekami soļi, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos un apturētu pandēmiju.
“Ļoti daudzās valstīs apņēmīga valdības rīcība sekoja tikai 2020. gada martā, kad Covid-19 jau bija pasludināts par pandēmiju, kad valdības redzēja slimības izplatīšanos uz vietas vai citviet pasaulē, kad slimnīcas sāka piepildīties ar smagi slimiem pacientiem,” secināts ziņojumā.
Situāciju pasliktinājuši arī atsevišķi valstu līderi, kuri pretēji zinātnieku brīdinājumiem apgalvoja, ka Covid-19 nav bīstams vīruss.
Vairs nekādu pandēmiju!
Eksperti uzsver, ka nākotnē šādas situācijas noteikti var atkārtoties, tāpēc pasaules valstu valdībām nekavējoties jārīkojas, lai paaugstinātu gatavību un zinātu, kā rīkoties jaunas pandēmijas gadījumā.
Ekspertu komisija iesaka izveidot vispasaules veselības draudu padomi, kas varētu nekavējoties iesaistīties šādu situāciju risināšanā, arī gadījumos, ja valstu valdības kavējas ar atbilstošu reakciju uz pandēmijas draudiem. Tāpat nepieciešams uzlabot slimību novērošanas sistēmu, lai ātrāk iegūtu informāciju par jauniem draudiem planētas iedzīvotāju veselībai.
Savukārt G20 valstu grupai īpašā fondā ik gadu vajadzētu iemaksāt līdz 10 miljardiem dolāru, lai jaunas pandēmijas gadījumā uzreiz būtu pieejams nepieciešamais finansējums.
Ekspertu komisija uzsver, ka bagāto valstu pienākums ir atbalstīt trūcīgās valstis, kam trūkst resursu, lai iegādātos vakcīnas un vakcinētu savus iedzīvotājus pret Covid-19. Tādēļ ierosināts ar bagāto valstu finansējumu sagādāt vismaz miljards Covid-19 vakcīnas devu līdz šā gada septembrim un divus miljardus devu līdz nākamā gada vidum.
“Mūsu aicinājums uz pārmaiņām ir skaidrs: vairs nekādu pandēmiju! Ja mēs šo mērķi neuztversim nopietni, mēs nolemsim pasauli jaunām katastrofām,” uzsver ziņojuma autori.
