Kā ziņo aģentūra AFP, pēc pirmdienas rīta tikšanās ar „Syriza” līderi Aleksu Cipru, partijas „Neatkarīgie grieķi” vadītājs Panos Kamenos paziņoja, ka „Grieķijai ir jauna valdība” un ka viņa partija atbalstīs jauno premjerministru.
Viņš piebilda, ka Ciprs dosies pie Grieķijas prezidenta un vēlāk paziņos par jauno valdību, vēsta grieķu mediji. Abām partijām parlamentā kopā ir 162 deputātu vietas no 300.
Grieķijas vēlēšanās uzvarējusī galēji kreisā partija „Syriza” pirmdien sākusi sarunas par koalīcijas izveidi. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka tā ieguvusi ir ieguvusi 149 no 300 vietām Grieķijas parlamentā, un Aleksa Cipra vadītajam politiskajam spēkam līdz vairākumam pietrūka vien divi deputātu krēsli. Ciprs solījis pārtraukt bargo taupības politiku un mainīt starptautiskās aizdevuma paketes nosacījumus. Eiropas ziemeļu valstīs reakcija uz „Syrizas” uzvaru ir skeptiskāka, kamēr dienvidos - pretimnākošāka.
„Syriza” kļūs par pirmo stingri pret taupības pasākumiem iebilstošo partiju Eiropā, kas nonāk pie varas, bet tās līderis - 40 gadus vecais Ciprs - par Grieķijas jaunāko premjeru pēdējo 150 gadu laikā.
Svētdienas vakarā, uzrunājot tūkstošiem gavilējošu atbalstītāju Atēnu centrā, viņš paziņoja, ka „Grieķija atstāj aiz sevis katastrofālu taupību." „Grieķija ir pāršķīrusi jaunu lappusi. Grieķija atstāj aiz muguras bargās taupības, iznīcināšanās, baiļu un autoritārisma politiku. Grieķija atstāj aiz muguras piecus gadus pazemojuma un ciešanu," pēc vēlēšanu iznākuma uzzināšanas gavilēja Ciprs.
"Mūsu valsts iet uz priekšu ar optimismu, cerību un cieņu uz izmaiņām Eiropā. Grieķu tautas, jūsu dotais mandāts neapšaubāmi atceļ bargās taupības un iznīcības memorandus. Grieķu tautas dotais mandāts "troiku" padarījis par pagātni," sacīja Ciprs.
Viņš atkārtoja solījumu panākt izmaiņas nosacījumos, ar kādiem tā dēvētā "troika" jeb Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds Atēnām piešķīra starptautiskos aizdevumus 240 miljardu eiro apmērā. Mazāk kaujinieciskā tonī viņš paziņoja, ka jaunā valdība „būs gatava sadarboties un pirmo reizi vest sarunas kā līdzīgam ar līdzīgu par savstarpēji izdevīgu un dzīvotspējīgu risinājumu”.
Tagad partijai priekšā stāv pārbaudījums pildīt tādus solījumus kā celt algas un pensijas un pārtraukt valstij piederošu uzņēmumu privatizēšanu, kas bijusi vien no starptautisko kreditoru galvenajām prasībām. Ciprs arī vēlas panākt, ka tiek atlaista vismaz puse Grieķijas milzīgā parāda, un šos līdzekļus novirzīt valsts ekonomikas atveseļošanai.
40 gadus vecais Ciprs ir dzimis un audzis Atēnās, jaunībā bija komunistu kustības aktīvists. Kubas revolucionāra Če Gevaras apbrīnotājs, par godu viņam vienam no saviem diviem dēliem deva vārdu Ernesto. Kaut pēdējos gados viņš mainījis imidžu un iesaistījies lielajā politikā, Ciprs joprojām atsakās valkāt kaklasaiti.
Svētdienas parlamenta vēlēšanas Grieķijā bija ceturtās piecu gadu laikā. Līdz šim valdošās konservatīvās partijas "Jaunā demokrātija" līderis, premjers Antonis Samars, atzīstot sakāvi, paziņoja, ka aizejot no amata, viņa „sirdsapziņa ir tīra”. „Es tālāk nododu valsti, kas ir daļa no Eiropas Savienības un eirozonas. Šīs valsts labā, es ceru, ka nākamā valdība saglabās jau sasniegto," saka Samars.
Samaras konservatīvie palikuši otrajā vietā ar 76 mandātiem. Krietni atpaliekot, parlamentā iekļuvušas vēl piecas partijas. Tostarp kā trešā - neonacistu partija „Zelta rītausma” ar 17 deputātu vietām.
Ir divas partijas, ar kurām galēji kreisā „Syriza” varētu sadarboties koalīcijas izveidei. Interesanti, ka abas pateikušas, ka neiesaistīsies valdībā, ja tajā būs arī otra. Viena no tām ir labējā noskaņotā taupības pretinieku partija „Neatkarīgie grieķi” ar 13 mandātiem. Tās līderis pirmdienas rītā jau ieradās „Syrizas” birojā uz pārrunām. Otra ir nesen izveidotā centristu partija „To Potami”, kas tulkojumā nozīmē „Upe.” Tas ir proeiropeisks politisks spēks, kas uzskata, ka aizdevuma programmas nosacījumi ir jāmaina.
Pēc vēlēšanu rezultātiem eiro kurss pret ASV dolāru uz brīdi sasniedza zemāko līmeni 11 gadu laikā, finanšu tirgos esot satraukumam par aizdevuma programmas likteni, un spekulācijām par Grieķijas izstāšanos no eirozonas, kaut „Syriza” norāda, ka valstij jāpaliek monetārajā savienībā.
Vācijas kanclere Angela Merkele iepriekš paziņojusi, ka grib, lai Grieķija, „neskatoties uz grūtībām,” paliek eirozonā. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons savukārt pauda, ka „Syrizas” uzvara „palielinās ekonomisko nenoteiktību visā Eiropā.” Citu valstu līderi, piemēram, Itālijā un Francijas prezidents Fransuā Olands, tikmēr pauda gatavību sadarboties ar jauno valdību.
