Tāpat ziņojumā norādīts, ka viens no galvenajiem iemesliem globālās izaugsmes kritumam ir ekonomiskās aktivitātes mazināšanās tādās attīstības valstīs kā Ķīna, Indija un Brazīlija. Savukārt Eiropā joprojām novērojama balansēšana uz recesijas robežas.
Četrus gadus pēc tā dēvētās lielās recesijas „pasaules ekonomikas izaugsme saglabājas zema. Ar šādu paziņojumu otrdien klajā nākuši SVF pārstāvji, samazinot globālās izaugsmes prognozes. SVF aprēķini liecina, ka globālā ekonomika šogad pieaugs par 2,9% un 3,6% 2014. gadā. Vēl jūlijā līdzīga prognoze liecināja, ka izaugsme būs attiecīgi 3,2% un 3,8%.
Kā viens no galvenajiem iemesliem šādām prognozēm ir vājie rādītāji ekonomiski vājākajās valstīs. Ja attīstītās ekonomikas, jo sevišķi ASV, uzrāda pazīmes par izaugsmes tempa paātrināšanos, attīstības valstis zaudē pieauguma tempu straujāk, nekā iepriekš uzskatīts. Šim faktoram ir izšķiroša nozīme, jo tieši tādas attīstības valstis kā Brazīlija, Ķīna un Indija pēdējā laikā ir bijušas atbildīgas par globālās ekonomikas izaugsmes pozitīvajiem rādītājiem. Salīdzinājumā ar jūliju izaugsmes mazināšanās tiek prognozēta arī Krievijai un Meksikai.
SVF skaidro, ka pasaules ekonomikai riskus galvenokārt rada divi faktori. Visnozīmīgākais ir ASV Centrālās bankas plāns pārtraukt monetārās stimulēšanas pasākumu īstenošanu. Jau bažas vien par šādu iespēju ir atstājušas negatīvu ietekmi uz attīstības ekonomiku parādzīmju procentlikmēm. Tāpat izaugsmi var kavēt milzīgā neskaidrība par ASV parādu griestu celšanu un pašreizējās valdības slēgšanas ilgstoša turpināšanās Otrs faktors, kas kavē globālo izaugsmi ir Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās. Fonds arī brīdina, ka naftas cenu krišanās var radīt nopietnas grūtības un arī budžeta deficīta pieaugumu Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas naftas eksportētājvalstīm.
Ja runā par eirozonu, tad Valūtas fonds norāda uz uzņēmēju uzticības stabilizēšanos ES perifērijā, piemēram Itālijā un Spānijā, savukārt Eiropas lielākā ekonomika Vācija jau stabili nostājusies uz izaugsmes takas. Kopumā eirozonai šogad plānots 0,4% kritums, bet nākamgad jau 1-na procenta kāpums. Valūtas fonda vecākais ekonomists Olivjē Blašārs norādījis, ka ekonomiskā atlabšana notiek ļoti lēnu, taču nākotnes finanšu sistēmas veidols kļūst arvien skaidrāks. Šie jautājumi arī turpinās veicināt pasaules ekonomiku daudzus gadus uz priekšu.
Visai pozitīvas prognozes SVF veltījis Latvijai. Prognozes liecina, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts palielināsies par 4,0%, bet nākamgad ekonomikas kopapmērs pieaugs par 4,2%. Šis ir labākais rādītājs no tā dēvētajām Eiropas attīstības valstīm, kuru vidū ir arī Lietuva un Turcija.
