Svetlana Tihanovska: Eiropai, redzot šo visatļautību, ir jārīkojas daudz aktīvāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Baltkrievijas sabiedrības protesti pret Aleksandra Lukašenko režīmu neapsīkst, lai arī vizuāli ir mazāk pamanāmi. Tā vietā protesti kļūst strukturētāki. Šādu viedokli piektdien, viesojoties Rīgā, Latvijas Radio pauda baltkrievu demokrātiskās kustības līdere Svetlana Tihanovska. Pēc viņas vārdiem – līdzšinējā taktika nav novedusi pie vēlamajiem rezultātiem un tā būtu jāuzlabo, taču ar pašu spēkiem baltkrieviem var arī nepietikt. Tieši tāpēc Eiropas Savienībai un citām rietumvalstīm būtu izlēmīgi jārīkojas, pastiprinot sankcijas un ekonomisko spiedienu pret Baltkrievijā valdošo režīmu.  

Dažas stundas pēc šīs intervijas viņa saziņas vietnē “Telegram” paziņoja par Tautas tribunāla izveidi, izsludinot amnestiju par Aleksandra Lukašenko un viņa vadītās teroristu organizācijas notveršanu. Viņa aicina darbavietās neitralizēt režīma ideologus, apkopot un pārbaudīt liecības par režīma noziegumiem, kā arī, balstoties uz šīm liecībām, organizēt Tautas apsūdzību.

Intervija ar Svetlanu Tihanovsku: Eiropai, redzot šo visatļautību, ir jārīkojas daudz aktīvāk
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pēc viņas vārdiem, šāda plāna mērķis ir apturēt beztiesiskumu un parādīt, ka jābaidās ir nevis protestējošajiem baltkrieviem, bet gan tiem, kuri pret viņiem pastrādā noziegumus.

No sākuma es gribētu jums uzdot ļoti vienkāršu, bet vienlakus arī pietiekami sarežģītu jautājumu. Jūs, manuprāt, jau visi atpazīst, taču.. kā man jūs stādīt priekšā? Daži jūs sauc par ievēlēto Baltkrievijas prezidenti, bet it kā taču vēlēšanu rezultātus ir atzinis tikai Aleksandrs Lukašenko… Daži saka, ka jūs esat Baltkrievijas opozīcijas līdere, taču tiem, kas seko notikumiem Baltkrievijā, nav noslēpums, ka ar provalstisko opozīciju jums nav nekāda sakara. Bet tauta, kas iestājas pret Lukašenko, savā valstī nevar tikt uzskatīta par opozīciju.

Ziniet, mēs arī ilgu laiku spriedām, kāds būtu optimālais variants. Saukties par prezidenti es kategoriski atteicos, jo sapratu, ka cilvēki var mani saukt dažādi. Es domāju, ka demokrātiskās Baltkrievijas līdere varētu būt pats piemērotākais. Tur nav vārda ''opozīcija'', bet tas noteikti atspoguļo mūsu vēlmes un nākotnes redzējumu. Vēl var būt arī “nacionālais simbols” vai “cīņas simbols”.

“Rīgas konferencē” jūs esat pieteikta kā Baltkrievijas koordinācijas padomes iniciatore. Jau no paša sākuma no šīs padomes tika sagaidīts ļoti daudz, taču varas iestāžu reakcija ilgi nebija jāgaida. Daudzi no jūsu biedriem ir bijuši cietumā, daudzi tur joprojām atrodas. Ja tā paskatās, mēs redzam jūs, Pāvelu Latuško, un viss… Kā pašlaik darbojas Koordinācijas padome?

Ziniet, lai darītu lielas lietas, nav obligāti jābūt redzamam. Cilvēki varbūt arī neredz Koordinācijas padomes darbus. Koordinācijas padomei ir prezidijs, kurš tika izdzenāts, taču viņi bija pozicionējuši sevi kā cilvēki sarunu galdam. Viņi tieši tā arī tika uztverti.

Ir arī šaurais sastāvs, kurā arī ir Baltkrievijā cienījami cilvēki, kas varētu pretendēt uz sarunvedēju lomu, un paplašinātais sastāvs. Šis paplašinātais sastāvs tad arī ir dažādās darba grupas, kas strādā dažādos virzienos – ar mediķiem, ar studentiem un tā tālāk.

Tās sadarbojas valsts iekšienē un koordinē darbības. Tas nav uzreiz saskatāms darbs, bet tas notiek.

Nu, nevar Koordinācijas padome vai Tihanovskas štābs taisīt revolūciju! Revolūciju veido cilvēki!

Darba grupas ir tam, lai saprastu, kādi ir viņu soļi, ko viņi domā, un lai apmainītos ar informāciju.

Jebkurā gadījumā, Lukašenko uz jūsu ultimātu nav reaģējis. No otras puses, arī jūs nereaģējat uz tādiem vājiem Lukašenko aicinājumiem iesaistīties kaut kādā dialogā, veikt konstitūcijas izmaiņas. Tas viss izskatās pēc strupceļa, kur no vienas puses ir cilvēki ar ideāliem un idejām, no otras puses tie, kuriem ir steki un īslaicīgās aizturēšanas automašīnas. Cik ilgi šāda pretošanās var turpināties, jo Lukašenko taču pats neatkāpsies?

Pagaidiet… Bet kurš tad rada to strupceļu? To rada pats Lukašenko, lai arī cilvēkiem viņš vairs nespēlē nekādu lomu.

Pašlaik tā ir cilvēku un spēka struktūru pretnostatīšana. Tie tiešām ir nevienlīdzīgi cīņas noteikumi, kur vieniem ir ieroči, bet otriem tikai griba. Mēs dialogu piedāvājam jau no paša sākuma, un viss tika organizēts tieši tam. Tagad, kad režīms saprot, ka nekas nebeidzas, ka cilvēku gribu nevar mainīt, viņi sāk veidot kaut kādus viltus apaļos galdus. Kas ir šie cilvēki pie šī galda? Varbūt tie ir Babarika vai Tihanovskis, kuri bija viedokļu līderi? Varbūt tas ir Cepkalo? Ko viņi tur ir uzaicinājuši?

Ja jūs gatavojaties organizēt pārrunas, kuras mēs piedāvājam jau sen, bet jūs līdz tam esat tikai tagad nonākuši, tad lai tur būtu reāli tautu pārstāvoši cilvēki. Citādi jūs paši sev organizējat apaļo galdu, paši sev kaut ko esat izlēmuši…

Konstitūcijas izmaiņas, protams, ir nepieciešamas, taču pēc jaunām vēlēšanām vai vienlaicīgi ar tām.

Lūk, šie jautājumi ir jārisina pie apaļā galda ar viedokļu līderiem un pēc tam, kad tiks atbrīvoti politieslodzītie. Kādas vēl sarunas, ja jums ir vismaz 120 politieslodzītie un kā minimums 18 tūkstoši aizturēto un notiesāto, kā arī nāves seko viena otrai? Nu, kas tas ir?

Tā vienkārši ir miglas pūšana acīs, tā ir izrādīšanās Eiropai, ka mēs, redz, piedāvājam, bet viņi atsakās…

Protams, ka mēs atsakāmies, jo tas nav nekāds apaļais galds. Tad uzaiciniet EDSO pārstāvjus, lai viss būtu atklāti un caurskatāmi, lai visi redzētu, kas tur notiek.

Tāpēc ir jautājums, varbūt ir nepieciešama jauna sabiedrisko protestu taktika? Varbūt jums un jūsu komandai ir idejas vai pamats optimismam par to, ka nākotnē kaut kas varētu mainīties? Jo mēs redzam, ka kaut kas īsti nestrādā – ne no vienas, ne otras puses.

Oi, ziniet… Vienmēr ir vieglāk runāt, nekā kaut ko darīt. Jūs esat vieni no mūsu tuvākajiem kaimiņiem un jūs esat pieslēgušies, lai palīdzētu. Jūs redzat, ka situācija tiešām ved strupceļā, jo ne jau baltkrievi to vēlas, bet gan Lukašenko nevēlas aiziet.

Varbūt taktiku arī ir nepieciešams mainīt, un mēs pie tā strādājam, bet tās nav pārmaiņas vardarbības virzienā.

No baltkrievu puses mēs uz vardarbību ar vardarbību neatbildēsim. Arī manā virzienā ir ļoti daudz pārmetumu par to, ka “cik ilgi var iet uz tām demonstrācijām? Nu, taču sāksim kaut ko darīt!” Bet KO darīt? Sākt karot? Tas nav piedāvājums, un mums tas nav pieņemams. Spēks ir varas rokās, un mēs uz vardarbību ar vardarbību neatbildēsim. Ja jums ir konkrēti piedāvājumi par to, kā izmainīt situāciju – lūdzu! Ja agrāk mēs tomēr vairāk koncentrējāmies uz valsts iekšieni un domājām, ka paši tiksim galā, bet Eiropa pievērsīs uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem, tad tagad ir nepieciešams daudz aktīvāk strādāt tieši starptautiskajā līmenī. Ir ne tikai jāprasa, bet jāpieprasa palīdzība, lai Baltkrievijai tiktu pievērsta lielāka uzmanība.

Es tieši gribēju jautāt – kurš tad var palīdzēt? Eiropa, kas atzīst, ka ne pa kādiem kanāliem nespēj sazināties ar Lukašenko? Maskava, ar kuru negrib sarunāties Eiropa un kura negrib īsti sarunāties ar Lukašenko? Maskava, kura raustās, jo tai uz pirkstiem skatās gan Eiropa, gan NATO? Vai varbūt paliekat pie tā uzstādījuma, kas bija sākumā – paldies par jūsu sniegto atbalstu, bet mēs kaut kā paši. Vai arī kaut kas šajā nostājā ir mainījies?

Ziniet, politiski runājot, uzstādījums, ka nevajag politiski iejaukties Baltkrievijas iekšējās lietās, tas paliek. Nevar būt tā, ka kādas citas valsts līderis atnāks un pateiks – tu vairāk nebūsi prezidents, jo prezidents tagad būs tas otrs. Tikai šajā šaurajā iejaukšanās jēdzienā izmaiņu nav.

Taču ir nepieciešama iejaukšanās jautājumā par cilvēktiesību pārkāpumiem. Tas, kas pašlaik notiek Baltkrievijā, ir terors.

Šie cilvēki maskās, kas nāk un piekauj cilvēkus.. neviens nesaprot, kas viņi tādi ir. Kas jūs tādi esat? Jūs esat stādījušies priekšā? Jūs pārstāvat miliciju? OMON? Kas jūs esat? Vienkārši bandīti iet, piekauj un savāc cilvēkus.

Runājot par Eiropu… Mēs uzskatām, ka pašlaik ir īstais brīdis palielināt sankcijas – ne tikai personiskās sankcijas, bet piemērot arī ekonomiskās sankcijas un ierobežojumus.

Jo kaut kas mainīsies tikai brīdī, kad režīms sapratīs, ka naudas nav, ka līdzekļi bankās netiek ieskaitīti, ka noslēgtie līgumi netiek pagarināti vai tiek sarauti, vai arī tiek izvirzīti priekšnoteikumi.

Starp citu, ļoti labs piemērs ir “BelaruskKalij” – viens no šīs kompānijas partneriem paziņoja, ka turpinās sadarbību tikai tad, ja uzņēmums pārstās atlaist savus darbiniekus viņu pilsoniskās nostājas dēļ. Tas ir ļoti vienkārši un pietiekami efektīvi, jo cilvēkus par piedalīšanos protestos pagaidām neatlaiž.

Tāpēc Eiropai, redzot šo visatļautību, ir jārīkojas daudz aktīvāk.

Paldies Dievam, ir iedarbināts Maskavas mehānisms, jau ir ziņojums un ir nepieciešams šīs rekomendācijas pildīt un par mums runāt. Ir jākļūst daudz izlēmīgākiem gan paziņojumos, gan darbībās. Ja mēs runājam par ekonomiskām sankcijām, tad šim jautājumam ir jāpieiet nopietni. Ir jātiek skaidrībā, kurš atbalsta režīmu, kurš atbalsta “Lukašenko makus”.

Ļoti daudzi ir gatavi sniegt palīdzību, un par to visiem milzīgs paldies! Bet dažādu birokrātisku ierobežojumu dēļ palīdzība pienāks februārī vai martā… Cilvēki iet bojā šodien! Viņus sit un spīdzina tagad, nevis februārī vai martā!

Ja mēs runājam par palīdzību tieši tiesiskuma ziņā. Es zinu, ka ir daudz brīvprātīgo, kuri palīdz noformēt pieteikumus tiesās. Jūs savās intervijās, tostarp kolēģiem Latvijā, esat izteikusies, ka jūsu pusē pāriet arī daudzi spēka struktūru pārstāvji, īpaši no Izmeklēšanas komitejas. Taču ja mēs paskatāmies – Izmeklēšanas komiteja atsakās ierosināt krimināllietas par traumām un spīdzināšanu, Izmeklēšanas komiteja dod rīkojumu bankām bloķēt to personu kontus, kuri jums sniedz kaut kādu finansiālu palīdzību. Arī šajās dienās nogalinātā Romāna Bondarenkas lietā Izmeklēšanas komitejas versija ir safabricēta. Nekas neliecina, ka kaut kas mainītos. Kā jums liekas, kad varētu pienākt tas lūzuma punkts, lai kaut kas mainītos?

Tikai ar spiediena palīdzību! Nekā savādāk. Mēs nevaram iesaistīties karā, mums nav nekādu redzamu ietekmes sviru. Jā, viņi var vienkārši noņemt naudu no konta, jā, viņi var atteikties no krimināllietas ierosināšanas… Ja esi kaut ko uzzīmējis uz asfalta, pret tevi krimināllietu ierosina, ja esi nogalinājis cilvēku – nē! Tie ir viņu instrumenti, un viņiem tie ir. Mums tādu nav! Tad ko mums darīt? Ir tikai jāspiež – valsts iekšienē un no ārpuses!

Es to arī saku – pašlaik notiek kaut kāds genocīds un terors, un man jau vairs nepietiek emociju! Eiropa, pievērsiet uzmanību, kas notiek jūsu deguna priekšā un aiz jūsu kaimiņa durvīm!

Ja jūs nepalīdzēsit, kas notiks? Iznīcinās tautu, būs diktatūra un kaut kāds staļinisms.

Es tieši gribēju jautāt par cilvēkiem. Katrs, kurš seko notikumiem Baltkrievijā, redz, ka cilvēku ielās paliek mazāk. Iemesli var būt dažādi – bailes, varbūt motivācijas trūkums, ziema tuvojas, jāmaksā rēķini un negribas pazaudēt darbu. Kāds būtu jūsu vēstījums tiem cilvēkiem, kuri apgalvos, ka protesti sāk pieklust un acīmredzot Lukašenko plāns ir izdevies?

Izdevies nogalināt nāciju? Ziniet, ir viegli tā spriest no malas, zinot, ka cilvēkus simtiem un tūkstošiem sēdina cietumā, ka cilvēki visu laiku ir pakļauti spiedienam.

Ir viegli tā nedaudz pasmīnēt, ka protesti pierimst. Es teikšu, ka protesti nepierimst, tie transformējas!

Streika komitejām katru dienu pievienojas arvien vairāk cilvēku, turklāt šādas streiku komitejas vairs nav spontānas – cilvēki uz tām iet apzināti, tiek organizētas struktūras rūpnīcu iekšienē. Tas varbūt ir tāds atlikts spiediens, taču cilvēki pašorganizējas pagalmos, pašorganizējas mediķi un citu struktūru pārstāvji. Jūs pareizi teicāt, ka bilde uz ielām mainās, un arī jūsu minētos faktorus mēs nenoliedzam.

Mēs nevaram cīnīties ar šo teroru… Nu kā? Notiek cilvēku iekšējo sakaru nostiprināšanās, un viņi saprot – jo vairāk cilvēku, jo viņi ir spēcīgāki. Tās vairs nav spontānas darbības, kuras vada vēlme kaut ko mainīt – tas ir strukturēts protests!

Es gribētu vēl paprasīt par nākotni. Jūsu galvenā prasība ir jaunu, godīgu un demokrātisku vēlēšanu sarīkošana. Netrūkst arī baltkrievu interneta sfērā tādu viedokļu – bet ja nu šajās godīgajās vēlēšanās uzvarēs vēl viens tāds pats Lukašenko? Sistēma taču ir izveidota tieši Lukašenko.. un ja nu nākamajam prezidentam gribēsies izmantot šo sistēmu savās interesēs?

Jā, es saprotu… Labi, tāpēc jau mēs piedāvājam izmainīt konstitūciju kopā ar vēlēšanām. Tas, ko pašlaik sola Lukašenko – mainīt konstitūciju, pēc diviem gadiem jaunas vēlēšanas – neviens taču vairs negrib ar viņu ilgāk dzīvot. Pie jaunas konstitūcijas nevajag strādāt divus gadus – tur nav tik daudz kas jāmaina, lai pie tā divus gadus strādātu. Ja jūs esat pieraduši visu izstiept divu gadu garumā – kas tas vispār ir par darbu? To visu var izdarīt mēneša laikā!

Ja baltkrievi ievēlēs vēl vienu Lukašenko, lai tā būtu! Toties tās būs bijušas godīgas vēlēšanas un paši baltkrievi būs atbildīgi par savu izvēli.

Un viņi zinās, ka nākamās vēlēšanas arī būs brīvas un atkal visu būs iespējams mainīt.

Nesen lasīju šādu lietu.. Jūsu lozungs ir “Žive Belarus” jeb “Lai dzīvo Baltkrievija!”. Varbūt vajag šo lozungu nedaudz mainīt uz “Živeje Belarus” jeb “Dzīvīgāk, Baltkrievija!”

“Živeje Belarus”? Ā, tas ir – aiziet, ātrāk? Nē, nebiju dzirdējusi… Bet… ziniet, visi tie cilvēki, kas šādi saka – lūdzu, sūtiet mums konkrētus piedāvājumus, kā mēs varam kaut ko sasniegt.

Mēs visi saprotam, ka ir nepieciešams dzīvīgāk un ātrāk to visu pabeigt. Bet kā?

Jūs visi esat tik gudri, sēžat un spriežat... Nu, labi, sūtiet savus piedāvājumus! Ja kaut viens no tiem būs izpildāms, mēs jums vēl dzīves laikā pieminekli uzcelsim!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti