Laikā, kad daudzas Eiropas valstis pastiprina savu migrācijas likumdošanu, ar ierosinājumu izraidīt no valsts ārvalstu pilsoņus par nelielu noziegumu pastrādāšanu klajā bija nākusi pret imigrāciju noskaņotā Šveices Tautas partija, kas ir lielākā partija Šveices Federālajā asamblejā.
Jau 2010.gadā Šveices iedzīvotāji bija atbalstījuši piedāvājumu izraidīt ārvalstniekus, kuri pastrādājuši tādus smagus noziegumus kā izvarošanas vai bruņotas laupīšanas, narkotiku tirdzniecība vai sociālās palīdzības ļaunprātīga izmantošana. Tas gan iespējams vien tad, kad noziedznieks ir izcietis piespriesto cietumsodu. Lai šāds iedzīvotāju balsojums kļūtu par likumu, tas ir jāapstiprina ne tikai vairākumam vēlētāju, bet arī jāapstiprina vairumā no Šveices kantoniem. Pagājušajā gadā parlaments atbalstīja izmaiņas Krimināllikumā, taču vienlaicīgi noteica, ka tiesnešiem var būt tiesības atsevišķos gadījumos deportāciju nepiemērot.
Šveices statistikas biroja apkopotā informācija:
2015. gadā pieņemtās izmaiņas 2014.gadā būt novedušas pie 3900 cilvēku izraidīšanas
Bet jaunie piedāvājumi šo skaitli paceltu līdz vairāk nekā 10 tūkstošiem.
Šis ierosinājums izraisīja asus iebildumus no dažādiem cilvēktiesību aktīvistiem un uzņēmējiem, kuri norādīja, ka labējās Tautas partijas rosinātās likumu izmaiņas pārkāps cilvēktiesības un sarežģīs attiecības ar lielāko tirdzniecības partneri - Eiropas Savienību.
Raidsabiedrība “Euronews” atgādina, ka pirms diviem gadiem Eiropas Savienības neapmierinātību jau izraisīja Šveices lēmums ieviest kvotas valstī ieceļojošajiem strādniekiem no Eiropas Savienības. Tautas partija savas kampaņas plakātos bija attēlojusi baltu aitu, kas izsper no valsts melnu aitu, bet šī ierosinājuma pretinieki savos plakātos bija attēlojuši svastiku, 2016.gada Šveici pielīdzinot 1933.gada nacistiskajai Vācijai un 1948.gada aparteīdam Dienvidāfrikā.
Rietumu prese norāda, ka apstiprināšanas gadījumā jaunie likumi ietekmētu aptuveni 10 tūkstošus Šveicē dzīvojošo ārvalstnieku. Kopumā valstī legāli dzīvo gandrīz divi miljoni ārvalstu pasu turētāju, jo iegūt Šveices pilsonību ir ļoti sarežģīti un arī dārgi – vidēji no 100 pieteikumiem pilsonība tiek piešķirta tikai divos gadījumos. Turklāt arī Šveicē dzimušie bērni automātiski nesaņem šīs valsts pilsonību, un, kā norāda BBC, liela daļa no valstī dzīvojošajiem ārvalstu pasu turētājiem ir šeit dzimuši un dzīvojuši visu mūžu. Pirms referenduma tika norādīts, ka pārkāpumu gadījumā šie cilvēki tiktu izraidīti uz valstīm, kurās viņi nekad nav dzīvojuši.
Sabiedriskās domas aptaujas vēl pavisam nesen liecināja, ka iedzīvotāji izteikto ierosinājumu varētu apstiprināt, taču sabiedrības noskaņojums pēdējo nedēļu laikā ir mainījies.
Referenduma rezultāti liecina, ka pret ārvalstnieku izraidīšanu ir nobalsojuši gandrīz 59 procenti balsstiesīgo šveiciešu, turklāt balsojumā ir piedalījušies 62 procenti vēlētāju, un tas ir augstākais rādītājs kopš 1992.gada.
Noraidošais balsojums ir ļoti spēcīgs signāls un trieciens Šveices Tautas partijai, kura regulāri rīko kampaņas pret imigrāciju, Eiropas Savienību un islāmu. BBC pieļauj, ka Tautas partijai tagad nāksies nopietni izvērtēt to, vai līdzīgiem tautas balsojumiem virzīt arī citus pretrunīgi vērtētus jautājumus.
