Šveicē svētdien notika trīs referendumi – par imigrācijas ierobežošanu, par zelta rezervju palielināšanu un par jaunu nodokļu politiku pret bagātiem ārvalstniekiem. Visi šie priekšlikumi tautas nobalsošanā tika noraidīti.
Pirmo referendumu ierosinājusi vides aktīvistu koalīcija “Ekopop”. Tā aicināja ierobežot turpmāko imigrantu pieplūdumu līdz 0,2% no iedzīvotāju kopskaita jeb aptuveni 16 000 cilvēku gadā, uzsverot, ka ārvalstnieku pieplūdums rada pārlieku lielu slodzi Šveices videi un ainaviskajām vērtībām. Pēc vides aizstāvju aplēsēm, apbūvei derīgās ielejas kalnainajā Šveicē aizaug ar betonu tādā ātrumā, kas jau šobrīd pārsniedz vienu metru sekundē.
Tomēr politiķi, uzņēmēji un arodbiedrības šo iniciatīvu neatbalstīja – vieni tajā saskatīja ksenofobiju, citi – apdraudējumu Šveices ekonomikai, kas lielā mērā atkarīga no imigrantu darbaspēka. „Ja referenduma rezultāti būtu pozitīvi, tas radītu ekonomiskās problēmas, jo uzņēmumiem būtu grūti atrast darbiniekus, un tas sarežģītu Šveices attiecības ar Eiropu un pārējo pasauli,” teica pensionētais skolotājs Leonello Zakini.
Tiesa gan, citā referendumā februārī šveicieši ar nelielu balsu pārsvaru atbalstīja priekšlikumu par imigrācijas kvotu atjaunošanu Eiropas Savienības pilsoņiem, tā apdraudot vairākas vienošanās ar Briseli, kas skar cilvēku brīvās pārvietošanās principu. Kopš šī balsojuma Šveices valdība cenšas atrast kompromisu, kas apmierinātu gan vēlētājus, gan Briseli.
Uz imigrāciju zināmā mērā attiecās arī otrs referendums, kas rosināja atcelt nodokļu atvieglojumus bagātiem ārvalstniekiem, kuriem ir tiesības uz fiksētu nodokļu likmi neatkarīgi no ieņēmumiem. Šveicē dzīvo teju seši tūkstoši miljonāri un miljardieri ar ārvalstu pasēm, kas nodokļos gada laikā samaksā vairāk nekā 800 miljonus eiro.
Tikmēr trešā iniciatīva aicināja Šveices Centrālo banku vairs nepārdot uzkrātās zelta rezerves un pilnībā turēt tās Šveices teritorijā, turklāt turēt zeltā vismaz 20% oficiālo Šveices aktīvu.
Šveices tiešā demokrātija dod vēlētājiem iespēju lemt gandrīz par jebko, un šogad valstī notika jau deviņi dažādiem jautājumiem veltīti referendumi.
