Šveice tomēr pastiprina sankcijas pret Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ārpus ES esošā un allaž neitralitāti ieturošā Šveice tomēr ir pastiprinājusi sankcijas pret Krieviju, vēsta Ukrainas ziņu portāls unian.net un Krievijas ziņu aģentūra interfax.ru

Sankcijas ir ieviestas pret 18 Krievijas kompānijām un 26 Ukrainas un Krievijas pilsoņiem. To apstiprinājušās Šveices varas iestādes. Sankcijas spēkā stājas otrdien.

Vairākas ES valstis, piemēram, Vācija jau pagājušajā nedēļā mudināja Šveici sekot ES, ASV, Japānas, Austrālijas un Kanādas piemēram un arī ieviest sankcijas pret Krieviju, cenšoties mazināt tās agresiju Ukrainā un ļaujot izmeklētājiem brīvāk izmeklēt MH17 notriekšanu Donbasā.

Cilvēku vidū, pret kuriem ir vērstas sankcijas, ir Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs, Luhanskas Tautas republikas līderis Aleksandrs Borodajs, viens no prokrievisko kaujinieku līderiem Aleksandrs Hodakovskis, kā arī tādi pazīstami Krievijas politiķi kā Mihails Fradkovs un Nikolajs Patruševs.

Līdz ar šo soli, Šveices ieviestās sankcijas kopumā skar 87 cilvēkus un 20 kompānijas.

Sankcijas attiecas uz ceļošanu un finanšu darījumiem.

Jau ziņots, ka ASV, Eiropas Savienība, Japāna un Kanāda šonedēļ pavēstīja par stingrākām sankcijām pret Krieviju. Tās tiek uzskatītas par pirmajām sankcijām, kas tiešā veidā būtiski ietekmēs Krievijas ekonomiku. Arī Krievija ir draudējusi ieviest sankcijas pret Rietumvalstīm. Vienu no tām Krievija izdarīja jau trešdien, kad ierobežoja Polijas dārzeņu un augļu importu.

Kopumā pēdējā sankciju sarakstā ir 93 personas un 23 kompānijas, tai skaitā Krievijas Nacionālā komercbanka, lidsabiedrības „Aeroflot” zemo cenu aviokompānija „Dobrolot”, militārās rūpniecības uzņēmums „Almaz-Antej” un citi.

Pēc jauno ekonomisko sankciju ieviešanas Eiropas biržās jau ceturtdien manīts akciju kritums, Vācijas sporta apģērbu gigants „Adidas” pavēstījis, ka attiecību pasliktināšanās ar Krieviju nesīs zaudējumus, līdzīgas bažas paudis arī britu enerģijas gigants „British Petroleum”, kam pieder vismaz 20 procenti no Krievijas uzņēmuma „Rosneft”.

Pēc martā notikušās Krimas aneksijas un kopš aprīļa ilgstošajām prokrievisko separātistu cīņām ar ukraiņu spēkiem Ukrainas austrumos jauns saspīlējums Rietumu un Krievijas attiecībās sākās pēc „Malaysia Airlines” lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Donbasa. Gan Ukrainas armija, gan separātisti noliedz, ka būtu notriekuši lidmašīnu. ASV izlūkdienests uzskata, ka aviosabiedrības „Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīnu MH17 virs Donbasa notriekuši prokrieviski separātisti kļūdas pēc.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti