Šveices sabiedrību pēdējos gados ir satraukuši vairāki skandāli, kad atklājās, ka veikalā nopērkamajos gatavojos ēdienos izmantota zirgu gaļa, kā arī viņus nepamierina tropisko mežu izciršana palmu eļļas iegūšanai, lopu labturības nosacījumi un citi ar pārtikas ētiku saistīti jautājumi.
Šveicē referendumi notiek salīdzinoši bieži, jo tos visai vienkārši var ierosināt, savācot noteiktu parakstu skaitu. Taču šo īpaši atbalsta arī Šveices zemnieki, kuru saimniecības, īpaši Alpos, sarūk.
Šveices sabiedrība, līdzīgi kā valstis arī citur Eiropā, izrāda arvien lielāku interesi par to, kas nonāk veikalu pārtikas plauktos un galu galā – uz šķīvja – un kā pārtikas iegūšana atsaucas uz vidi un pasauli kopumā.
Referendumā Šveicē būs kopumā divu balsojumi.
Pirmajā sabiedrība pieprasīs lielāku valdības atbalstu ilgtspējīgai un dzīvniekiem draudzīgākai pārtikas ražošanai, kā arī, lai uz pārtikas produktiem un precēm veikalā būtu skaidri norādīts, no kurienes tās nāk.
Balsojumā pieprasīs mazināt pārtikas nonākšanu atkritumos un rūpīgāk uzraudzīt produktus, ko importē, lai tie būtu nākuši no vietām, kur to ražošana, darba spēka, dzīvnieku labturības noteikumi atbilst Šveices standartiem. Tas nozīmētu, ka Šveices inspektori rūpīgāk uzraudzītu visu to, ko valstī ieved.
Savukārt otrs temats tautas nobalsošanā ir par to, lai valdība ciešāk atbalstītu vietējās saimniecības, noteiktu augstākus tarifus importētajai pārtikai un lai tie produkti, kas neatbilst Šveices standartiem, tiktu aizliegti. Daudzi Šveices lauksaimnieki šos ierosinājumus aktīvi atbalsta.
Piena cenas pēdējā laikā krītas un privāto, mazo fermeru skaits sarūk. Savus ganāmpulkus ik gadu ir spiesti likvidēt ap 1000 saimniecību un daudzas no tām ir senas un tradicionālas Alpu saimniecības. Paši zemnieki, kuri arvien turpina saimniekošanu un cer, ka valsts būs atbalstošāka, norāda, ka nav pret tirgošanos ar ārzemēm, taču uzskata, ka Šveicē ir jāsaglabā arī augsti pārtikas standarti.
Taču ir arī pretēji viedokļi. Parlamenta deputāts no labējās partijas Marsels Dedlings, kurš pats ir lauksaimnieks, raidorganizācijai “BBC” norādīja, ka Šveicē pārtikas standarti jau tā ir augsti un šīs prasības var izrādīties pašu zemniekiem kaitīgas.
“Mēs, vietējie zemnieki, tieši zaudēsim, jo var būt tā, ka ārzemju produktiem izvirza stingrākas vides prasības un tie kļūst labāki, un mēs galu galā ar laiku zaudēsim savu vietu tirgū ar ekoloģiskiem un videi draudzīgiem produktiem,” teica Dedlings.
Statistika rāda, ka pēdējos gados videi draudzīga saimniekošana Šveicē kļūst arvien populārāka un aug to saimniecību skaits, kas izvēlas ekoloģisku ceļu.
Bet aug arī patērētāju prasības, kas tagad norādes par pārtikas izcelsmi pieprasa ne vien lielveikalos, bet arī restorānos. Šveices sabiedrība ir pietiekami turīga, lai varētu atļauties arī maksāt augstāku cenu par ekoloģiski tīriem produktiem, taču lielās kompānijas brīdina – ja valdība noteiks augstākus standartus arī importam, tad iedzīvotāji var rēķināties ar vēl dārgākiem gaļas un citiem produktiem. Turklāt augstāku tarifu noteikšana var būt arī pretrunā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem.
Tas šveiciešiem ne visai patīk, tādēļ sagaidāms, ka referendumā daudzi tomēr rūpīgi apdomās, kā galu galā balsot.
