Saskaņā ar provizoriskajiem datiem vairums balsstiesīgo pilsoņu referenduma tomēr noraidījuši vilinošo, bet arī visai sarežģīto ideju par obligātiem minimālajiem ienākumiem. Aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka referendumā pret pamata ienākumu varētu būt nobalsojuši 78% vēlētāju.
Iecere paredzēja, ka Šveices pieaugušajiem mēnesī ir jāsaņem ne mazāk kā 2500 Šveices franku, savukārt bērnu rīcībā ir jābūt ne mazāk kā 625 Šveices frankiem, kas ir teju tikpat cik eiro.
Idejas atbalstītāji norādīja, ka šajā gadsimtā lielu daļu darba padara roboti, mašīnas, un cilvēku darbs arvien kļūst zemāk vērtēts, īpaši tiem, kuri strādā sociālajā palīdzībā, aprūpē cilvēkus mājās un tamlīdzīgi. Atbalstītāji uzsvēra, ka tādējādi bagātajā Šveicē pilnībā tiktu izskausta nabadzība un veicināta vienlīdzība.
Tomēr gan Šveices valdība, gan lielākā daļa valsts pilsoņu šim plānam nepiekrīt, uzsverot, ka tā izmaksas būtu milzīgas un tas ievērojami samazinātu Šveices konkurētspēju. Ar neslēptām bažām iznākumu gaidīja politiskās partijas, sakot, ka Šveice šādas jaunas kārtības dēļ kļūtu par medus podu, uz ko tiektos daudzi labākas dzīves meklējumos.
Taču analītiķi norāda, ka līdz ar Šveices referendumu patiesībā ir aizsākta interesanta un nozīmīga diskusija par to, kāda ir šā gadsimta cilvēka darba vērtība un kā katram no mums būtu jādzīvo.
Lai gan Šveice ir pirmā pasaulē, kas sarīkojusi šādu referendumu, tomēr arī citās valstīs rosās līdzīgas idejas.
Piemēra, Somijas valdībā pavisam stabili tiek apsvērts plāns izmēģināt iespēju ap 8000 valstī dzīvojošu un maz pelnošu cilvēku noteikt ikmēneša stabilu minimāli ienākumu slieksni un vērtēt, kāda ietekme tam ir.
Līdzīgu pilotprojektu, kas spēkā stātos nākamgad, plāno arī Nīderlandes valdība.
Jāteic, ka šajā referendumā šveiciešiem bija jāatbild vēl uz vairākiem citiem jautājumiem, tostarp arī par izmaiņām imigrācijas likumā, nosacījumos, kas ļauj veikt ģenētiskos testus embrijiem, lielākām investīcijām transporta ceļos.
