„Jā Šveices likumiem, nē ārzemju tiesnešiem!” tā norāda referenduma iniciatori - labējie eirokspetiķi, pamatojot iniciatīvu rīkot referendumu. Notikumam viņi ir gatavojušies ļoti rūpīgi un ilgi jau vairākus gadus, par spīti tam, ka valdība norāda – starptautiskie līgumi un likumi Šveici daudzējādā ziņā sargā un ir valsts interesēs.
Ja tautas nobalsošanā, kas Šveicē notiks 25.novembrī, atbalstīs pašas Šveices lielāku likuma pārspēku, tad tas nozīmē, ka turpmāk valstij par ikvienas starptautiskas vienošanās vai līguma stāšanās spēkā būs jārīko referendums. Līgumu valstij būs arī īpaši divpusēji jāizdiskutē ar iesaistītājām valstīm, un, ja kas neizdosies, Šveice, saskaņā ar iespējamajiem jaunajiem punktiem konstitūcijā, būs spiesta no šīs vienošanās izstāties.
Šveice pašlaik bauda brīvā tirgus iespējas ar Eiropas Savienību, notiek brīva cilvēku kustība un darbojas abpusēji izdevīgi tirdzniecības nosacījumi. Bet, ja referendums izdotos, to varētu nākties pārskatīt.
Pašlaik vismaz 30% no visiem Švieces likumiem nosaka Eiropas Savienības nosacījumi. Drīzumā gaidāmajā referendumā balsojums varētu panākt arī to, ka Šveicei aiziet no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas.
Tomēr jaunākās aptaujas vēsta, ka, visticamāk, šāda rezultāta nebūs, jo vairums balsstiesīgo Šveices galēji labējo priekšlikumu neatbalsta.
Eksperti saka, ka Šveices eiroskpetiķi šīs idejas ir smēlušies no "Brexit" procesiem Lielbritānijā, nolemjot, ka līdzīgā kārtā valstij būtu vajadzīga lielāka teikšana vispirms tikai un vienīgi par saviem likumiem.
Taču kā Šveicē ierasts, tajā pašā dienā notiks vēl cits balsojums par pilnīgi citu tēmu, proti, vai izmaksāt subsīdijas zemniekiem, kuri tur ragu lopus – kazas, govis. Un vēl viens balsojums būs, vai vērsties pret tiem, kuri krāpnieciski izmanto sociālo apdrošināšanu.
Šveici bieži rīko referendumus par valstij aktuālām lietām.
