Pirmajā partijas parlamenta deputātu balsošanas kārtā Sunaks saņēma 88 balsis un diezgan pārliecinoši apsteidza tirdzniecības politikas ministri Peniju Mordontu un ārlietu ministri Lizu Trasu.
Tieši finanšu ministra atkāpšanās no sava posteņa bija detonators, kas izraisīja demisiju vilni valdībā un noveda pie premjerministra Borisa Džonsona paziņojuma par aiziešanu no amata.
Nedaudz negaidīti ir tas, ka bijušais ārlietu ministrs Džeremijs Hants saņēma mazāk nekā vajadzīgās 30 balsis un līdz ar to neiekļuva otrajā kārtā. Viņš 2019. gadā partijas līdera vēlēšanās palika otrajā vietā aiz Džonsona.
Otrā balsošanas kārta gaidāma ceturtdien, 14. jūlijā, bet līdz nākamās nedēļas beigām tiks izvēlēti divi fināla kandidāti. Vienu no tiem jau pēcāk pasta balsojumā izvēlēsies apmēram 160 tūkstoši Konservatīvās partijas biedru.
Rezultātus publiskos 5. septembrī, kad deputāti pēc vasaras brīvdienām atsāks darbu parlamentā.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas politisko dzīvi bija pārņēmuši skandāli par premjera Borisa Džonsona un viņa padoto rīkotajām darba ballītēm Dauningstrītā un arī premjerministra dzīvoklī laikā, kad visā valstī bija spēkā stingri kovida pulcēšanās ierobežojumi.
Konservatīvās partijas deputāti 6. jūnijā rīkoja balsojumu par Džonsona palikšanu partijas līdera un Lielbritānijas premjera amatā. Džonsons izturēja šo uzticības balsojumu, bet fakts, ka vairāk nekā 40% paša partijas deputātu balsoja pret premjeru, bija slikta zīme Džonsonam.
Džonsona valdību pameta vairāki ministri, kas pieprasīja viņa atkāpšanos. 7. jūlijā Džonsons paziņoja par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera posteņa. Premjera amatā viņš vēlas nostrādāt līdz rudenim, kad Konservatīvā partija būs izraudzījusies jaunu partijas līderi un Lielbritānijas valdības vadītāju.
