Martins Šulcs personiski nosūtījis vēstuli Ždanokai, brīdinot, ka viņas līdzšinējā rīcība un sacītais ir pretrunā ar ES nostāju, kā arī solījis par to informēt Ukrainas valdību. Ždanoka bija arī vienīgā no Latvijas eiroparlamentāriešiem un starp parlamenta mazākuma deputātiem, kuri nobalsoja pret ES un Ukrainas asociācijas līgumu.
„Manā uzmanības lokā ir nonācis fakts, ka jūs 12. augustā esat viesojusies Krimā un paudusi vairākus paziņojumus par vispārējo krīzes situāciju un īpaši par Krimas statusu, liekot saprast, ka tā ir Eiropas Parlamenta vai Eiropas Savienības kopīgā nostāja. Es uzskatu jūsu vizīti par ļoti nepiemērotu Eiropas Parlamenta, kuru jūs pati pārstāvat, tēlam un uzticamībai. Jums patiešām nebija nekāda mandāta no Parlamenta un jūsu paziņojumi ir uzkrītošā pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības nostāju," tā vēstulē deputātei Tatjanai Ždanokai norāda Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs, piebilstot, ka nekavējoši informēs Ukrainas varas iestādes, un izsaka cerību, ka šāda kaitnieciska rīcība vairāk neatkārtosies.
Līdzīgu vēstuli Ždanokai nosūtījis arī Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas vadītājs Elmārs Broks, kurā pauž, ka deputātei būtu vajadzējis sazināties ar advokātiem, kuri izskaidrotu, ka Krimā notikušais referendums tika organizēts nelegāli un tam nav nekādas vērtības.
Jau esam vēstījuši, ka Ždanoka devās uz referendumu Krimā „Par atkalapvienošanos ar Krieviju", kuru gan Eiropas Savienība, gan arī Latvijas valsts atzina par nelikumīgu. Ždanoka stāstīja medijiem, ka turp braukusi pēc pašas iniciatīvas, esot aktīvi apmeklējusi iecirkņus, kā arī sniedza intervijas Krievijas un starptautiskajiem žurnālistiem. Vēlāk arī Latvijas presē Krimā notikušo Ždanoka nodēvēja par krievu atmodu. Krimā atkārtoti Ždanoka ieradās augustā.
Pēc viņas brauciena pret Ždanoku vērsās arī viņas pašas politiskās grupas - Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības biedri, sakot, ka deputātes nostāja ir absolūtā pretrunā ar politiskās grupas viedokli. Grupas priekšsēdētāja Rebeka Hārmsa zaļo vārdā vērsās ar lūgumu pie grupas otras daļas - Eiropas Brīvās apvienības izslēgt Ždanoku no tās rindām, taču rīcība nesekoja.
Ždanoka savā blogā un sociālās saziņas vietnē internetā „Facebook" apstiprina, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Šulcam nosūtījusi atbildes vēstuli, kurā norādījusi, ka viņa ir tāda pati deputāte kā viņš, un piebildusi, ka tikai vēlētāji, kas atbalsta Latvijas Krievu savienību, var noteikt, kā rīkoties. Viņa uzver, ka Eiropas vadībai tā vietā vajadzētu atskaitīties par atbalstīto apvērsumu Kijevā, pēc kura Krimas iedzīvotāji nevarēja samierināties ar iespēju zaudēt krievu valodu. Krimai, viņasprāt, pienākas tādas pašas pašnoteikšanās tiesības, kādām vajadzētu būt Skotijai, Katalonijai, Korsikai un citām zemēm. Bloga noslēgumā Ždanoka brīdina Eiropas Savienību nevērsties pret vārda brīvību, pretējā gadījumā tā kļūtu par tautām naidīgu starptautiskās korporācijas līdzekli.
Arī šonedēļ, tiekoties ar Latvijas žurnālistu grupu Briselē, Ždanoka uzsvēra, ka EP nepārstāv Latviju, bet tikai savus vēlētājus, un uzsvēra, ka cilvēki Ukrainā iet bojā Ukrainas varas agresijas dēļ.
Ždanoka bija arī vienīgā no Latvijas eiroparlamentāriešiem un starp parlamenta mazākuma deputātiem, kuri nobalsoja pret Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas līgumu.
Jāatgādina, ka Ždanoka Eiropas Parlamentā ir ievēlēta atkārtoti, strādā Zaļo un Eiropas Brīvās alianses grupā, kas ir sestais ietekmīgākais spēks no septiņiem parlamentā pārstāvētajiem, un darbojas nodarbinātības un sociālo lietu, kā arī petīciju komitejā.
