No tā, kurš kļūs par nākamo EP priekšsēdētāju lielā mērā būs atkarīgs politisko spēku samērs visā blokā turpmākajos divarpus gados.
Starp divām lielākajām poliskajām grupām EP pastāv tradicionāla vienošanās. Tā paredz, ka sasaukuma termiņa vidū vara no sociāldemokrātiem, ko pārstāv Šulcs, pāries pie Eiropas Tautas partijas.
Tās redzamākie kandidāti ir pašreizējais Tautas partijas grupas līderis Manfreds Vēbers. Arī viņš nāk no Vācijas. Bet daudziem nepatīk tas, ka Vēbers strikti pastāv uz taupības politikas ievērošanas. Tāpat starp vērā ņemamiem kandidātiem ir arī īriete Mairīda Makginesa un itālis Antonio Tajāni. Abi ir esošā priekšsēdētāja vietnieki.
Tajāni izredzes varētu pieaugt, ja pašreizējā Itālijas valdība spētu vienoties ar bijušo premjeru Silvio Berluskoni. Tajāni ir Berluskoni sabiedrotais, tādēļ esošais premjers Mateo Renci varētu pretī prasīt, lai joprojām ietekmīgais mediju magnāts mazinātu savu kritiku pašreizējai valdībai. Tas ir būtiski pirms 4. decembrī gaidāmā referenduma par izmaiņām Itālijas konstitūcijā. Negatīvais iznākums draud gāzt Renci valdību.
Tomēr sociāldemokrāti negrib ievērot pirms divarpus gadiem parakstīto vienošanos, uzsverot, ka tādējādi visi trīs vadošie amati – EK, EP un arī Eiropadomes vadība, nonāktu viena politiskā spēka, Tautas partijas rokās. Un tas neatbilst pašreizējam spēku samēram Eiropā.
Tādēļ netiek izslēgts, ka par kompromisa figūru varētu kļūt kāds no liberāldemokrātiem. Bet arī te slēpjas viena problēma. Šis grupas līderis, bijušais Beļģijas premjers Gijs Verhofštads ir pārliecināts federālists. Proti, viņš vēlētos, lai ES valstis sadarbotos vēl ciešāk, panākot ASV līdzīgu uzbūves modeli. Bet šo ideju neatbalsta vairums bloka valstu vadītāju. Citu spēcīgu kandidātu šai grupai gandrīz nav.
Netiek izslēgtas arī lielākas pārmaiņas. Kā norāda izdevums "Politico", EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers vēl nesen esot teicis, ka līdz ar Šulca aiziešanu arī viņam varētu nākties atkāpties.
Oficiāli EK šo versiju noliedz, un formāli Junkera komisijas termiņš ilgs vēl aptuveni divarpus gadus.
Tomēr pavasarī ir jāpārvēl Eiropadomes priekšsēdētājs. Šo amatu pašreiz ieņem Donalds Tusks. Lai gan Centrālās un Austrumeiropas valstīm lielākoties patīk viņa darbības stils, Tuska palikšanu var neatbalstīt viņa pašmāju politiskie oponenti Polijā. Tādēļ tiek pieļauts, ka par Eiropadomes vadītāju varētu kļūt kāds no sociāldemokrātiem, piemēram bijusī Dānijas premjere Helle Torninga-Šmita.
Līdz ar to var secināt, ka līdz janvārī paredzētajam balsojumam par nākamo EP priekšsēdētāju kuluāros vēl būs ne mazums karstu intrigu. Iespējams, ka šim jautājumam decembra samitā pievērsīsies arī 28 valstu politiskie līderi.
