Aptuveni pirms mēneša, 25.oktobrī, Sudānas ģenerālis Abdel Fatahs al Burhans izsludināja valstī ārkārtas stāvokli un gāza pie varas esošo valdību. Tādējādi tika palikti zem sitiena divu gadu ilgos centienos nodrošināt mierīgu varas pāreju uz pilnībā civilo pārvaldi.
Notikušais izsauca gan asu starptautisko nosodījumu, gan arī plašas ielu demonstrācijas pret militāro pārvaldi. Ģenerālis Burgans gan uzsvēra, ka šis nav uzskatāms par militāru apvērsumu, bet gan par mēģinājumu pieregulēt pārejas procesu.
Militāristu mēģinājumos apslāpēt protestētāju balsis līdz šim nogalināti vismaz 40 cilvēki. Lai arī trešdien vien sadursmēs nogalināti 16 cilvēki, policija paziņojusi, ka pret protestētājiem izmantots iespējami minimāls spēks.
Visu šo mēnesi līdzšinējais premjerministrs Abdalla Hamdoks tika turēts mājas arestā, un viņa atbrīvošana bija viena no galvenajām rietumvalstu prasībām. Paralēli norisinājās sarunas par izeju no politiskās krīzes. Tajās bija iesaistīti dažādu politisko grupējumu, bijušo kaujinieku grupu un militāristu pārstāvji. Šīs sarunas vadīja īpaši izveidota vidutāju grupa, kurā darbojās akadēmiķi, žurnālisti un politiķi.
Sestdienas, 20.novembra, vakarā ir panākta vienošanās, kas dod cerību, ka pārejas periods varētu atsākties.
Panāktā vienošanās nosaka, ka premjerministrs Hamdoks tiks atjaunots amatā, bet viņa Ministru kabineta locekļi, kas apvērsuma laikā arī tika aizturēti, tiks atbrīvoti. Sarunās iesaistītās puses arī apņēmušās atjaunot un ievērot konstitucionālos, juridiskos un politiskos principus, kuri bija spēkā pārejas periodā.
Šeit gan jāpiebilst, ka šo vienošanos ir noraidījusi galvenā pilsoniskā kustība, kas savulaik uzsāka protestus pret iepriekšējo līderi Omāru el Bašīru un kura 2019.gadā parakstīja vienošanos par varas dalīšanu. “Brīvības un pārmaiņu spēku” pārstāvji savā paziņojumā norādījuši, ka militārais apvērsums nav attaisnojams, un ar tā īstenotājiem nekādas sarunas vai sadarbība nav iespējama. Grupējums arī pieprasījis, lai apvērsuma līderi tiktu tiesāti par pārejas procesa traucēšanu, represiju īstenošanu, kā arī protestētāju nogalināšanu.
Svētdien Sudānas galvaspilsētā Hartūbā bija paredzētas plašas protesta akcijas pret militāristu valdību, bet pagaidām nav zināms, vai šīs demonstrācijas notiks.
Tāpat pagaidām ir grūti prognozēt, vai jaunā vienošanās palīdzēs uzlabot Sudānas attiecības ar dažādām starptautiskajām organizācijām un valstīm. Piemēram, Pasaules Banka ir apturējusi palīdzības piešķiršanu Sudānai, bet Āfrikas Savienība ir apturējusi valsts dalību blokā.
Arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens šonedēļ aicināja Sudānas jaunos līderus atļaut pulcēšanās brīvību un atjaunot premjerministru Hamdoku amatā. Tā kā vismaz viena no šīm prasībām ir izpildīta, ir cerība, ka ASV varētu atjaunot Sudānai atvēlēto 700 miljonu dolāru lielo palīdzību demokrātiskās pārejas atbalstīšanai.
