Protesti Sudānā sākās jau pērn decembrī, un tie bija vērsti pret prezidenta Omāra al Bašira valdības lēmumu trīskāršot maizes cenas. Tie strauji izvērtās par valsts mēroga demonstrācijām, līdz 11.aprīlī bruņotie spēki gāza prezidentu, kurš pie varas nāca islāmistu atbalstīta militārā apvērsuma rezultātā 1989.gadā. Pēc prezidenta gāšanas, militārā padome pārņēma varu, taču tika pakļauta starptautiskam spiedienam izveidot civilistu vadītu administrāciju.
Maija vidū pagaidu militārā padome un protestu līderi vienojās par trīs gadu pārejas periodu, kurā vara tiks nodota pilnīgi civilai pārvaldei. Tomēr nedēļām ilgās sarunas starp Pārejas militāro padomi un opozīcijas grupām galu galā noslēdzās bez vienošanās, un 16.maijā tika pārtrauktas pēc tam, kad armija lika protestētājiem nojaukt daļu no uzceltajām barikādēm.
Pirmdien tūkstošiem iedzīvotāju, kas jau nedēļu pirms prezidenta gāšanas rīkoja sēdprotestu, pieprasot armijai nodot varu valstī civilajām institūcijām, tika izklīdināti. Karavīri pie bruņoto spēku ģenerālštāba Sudānas galvaspilsētā Hartūmā uz protestētājiem atklāja uguni, lai cilvēkus izklīdinātu. Savukārt iedzīvotāji karavīru ceļā dedzināja riepas un veidoja barikādes.
Sudānas ārstu centrālā komiteja sākotnēji ziņoja par aptuveni 35 mirušajiem, bet tagad šis skaits pieaudzis līdz 60. Aktīvisti, komentējot lielo upuru skaitu, uzsvēra, ka tas bijis asiņains slaktiņš.
Nākamajā dienā Pagaidu militārās padomes vadītājs nolēma atcelt iepriekš panākto vienošanos ar protestētājiem un sarīkot vēlēšanas deviņu mēnešu laikā:
„Pirmkārt, padome ir nolēmusi atcelt, to, kas ticis panākts, un pārtraukt sarunas ar opozīciju. Otrkārt, tiks sasauktas vēlēšanas, kas nenotiks vēlāk kā pēc deviņiem mēnešiem. Vēlēšanas notiks reģionālajā un starptautiskajā pārraudzībā. Treškārt, tiek nolemts formēt pārejas valdību, lai vadītu valsti pārejas laikā.”
Tomēr opozīcija noraidījusi šādu variantu, un šī iemesla dēļ padome tagad paziņojusi, ka neatbalstīs nekādu vienošanos ar opozīciju.
Vairāki galvaspilsētas iedzīvotāji britu raidsabiedrībai BBC norādīja, ka dzīvo bailēs un jūtas kā ķīlnieki. Galvaspilsētas ielās joprojām atrodas karavīri, kas reizēm atklāj uguni un draud iedzīvotājiem. Tāpat galvaspilsētā ir atslēgta piekļuve internetam. Kāds iedzīvotājs norādījis, ka novērojis, kā pilsētas centrā tiek nogalināti trīs jauni vīrieši. Liels skaits karavīru atrodas arī otras lielākās Sudānas pilsētas Omdurmanas ielās.
Krīzi Sudānā otrdien aiz slēgtām durvīm apsprieda ANO Drošības padome. Taču tās pastāvīgo dalībvalstu Krievijas un Ķīnas iebildumu dēļ neizdevās pieņemt paziņojumu. Tajā būtu nosodīta spēka lietošana pret protestētājiem, kā arī izteikts aicinājums Pagaidu militārajai padomei un opozīcijai sadarboties, lai panāktu risinājumu pašreizējai krīzei. Krievija nodēvēja paziņojuma projektu par nelīdzsvarotu, bet Ķīna norādīja, ka vispirms būtu jāsagaida Āfrikas Savienības reakcija.
