Militārais apvērsums radījis kārtējos draudus valsts pārejai uz pilnībā civilu pārvaldes modeli.
Kārtējais valsts apvērsums
Kopš neatkarības iegūšanas 1956. gadā Sudāna piedzīvojusi vairākus valsts apvērsumus un apvērsuma mēģinājumus. Pēc tam, kad 2019. gadā vienā no šiem apvērsumiem tika gāzts ilggadējais valsts līderis Omārs al Bašīrs, valstī darbojās dalīta civilā un militārā administrācija, kuras uzdevums bija pārraudzīt pāreju uz pilnībā civilo pārvaldi.
Taču divu gadu laikā pilsoniskais “Brīvības un pārmaiņu spēku” bloks ir sašķēlies, un šo situāciju savā labā mēģinājušas izmantot militārpersonas.
Jau 21. septembrī notika pirmais militāristu mēģinājums īstenot valsts apvērsumu, taču tas izrādījās neveiksmīgs. Saspīlējums ar civilo pārejas vadību turpinājās vairākas nedēļas, desmitiem tūkstošiem cilvēku izejot demonstrācijā, no vienas puses, pieprasot ātrāku pāreju uz civilo pārvaldi, no otras puses, pieprasot atgriešanos pie militārās pārvaldes.
Situācija valstī ir ļoti saspringta
Situāciju komentē raidsabiedrības “France24” korespondents Bastjēns Renuī:
“Dažu pēdējo nedēļu laikā situācija bija ļoti saspringta. Īpaši tas attiecināms uz militāristus atbalstošo sēdošo protestu. Militāristi uz to saveda cilvēkus no galvaspilsētas Hartūmas priekšpilsētām un kaimiņu pilsētām. Starp protestētājiem bija arī bērni. Akciju laikā tika pieprasīts, lai armija aktīvi iesaistās valsts pārejā uz demokrātiju. Tika apgalvots, ka premjerministra Hamdoka valdība nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas un ka tā nepārstāv dažādās Sudānas politiskās partijas.”
“Tā vien liekas, ka militāristi cerēja uz šo protesta akciju augšanu, lai viņu darbībām tiktu piešķirta leģitimitāte. Taču pagājušajā nedēļā simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju pulcējās uz demonstrāciju, paužot nosodījumu militārajam apvērsumam. Tagad izskatās, ka armija viņos nav ieklausījusies.”
Pirmdien no rīta kļuvis zināms, ka bruņoto spēku pārstāvji ir apcietinājuši valsts premjerministru Abdallu Hamdoku par atteikšanos pievienoties militārajam apvērsumam. Tāpat ir aizturēti Sudānas valdošās padomes locekļi un pārejas valdības ministri.
Militārpersonas pārņēmušas kontroli arī pār valsts radio un televīzijas ēkām; ģenerālis Abdel Fatahs al Buhrans drīzumā nākšot klajā ar paziņojumu par situāciju valstī.
Aicina uz pilsonisko nepakļaušanos
Aģentūra “France Press” ziņo, ka desmitiem demonstrantu ir izgājuši Hartūmas ielās, lai protestētu pret apvērsumu, sākot dedzināt riepas un iesaistoties sadursmēs ar karavīriem. Sudānas arodbiedrību organizācija ir aicinājusi tās dalībniekus aktīvi pretoties militārajai vadībai.
Arī citu civilo grupu pārstāvji ir norādījuši, ka iestājas par pašreizējo pārejas institūciju reformēšanu, taču kategoriski iebilst pret diktatūru un kaut kādu normu uzspiešanu. Savukārt ārstu arodbiedrība ir izsludinājusi pilsonisko nepakļaušanos un darba pārtraukšanu visās slimnīcās, tostarp militārajās.
Satraukumu par Sudānā notiekošo jau pauduši ārvalstu diplomāti. ASV īpašais sūtnis Džefrijs Feltmans ir norādījis, ka šis militārais apvērsums ir pretrunā ar konstitucionālo deklarāciju un Sudānas tautas demokrātiskajiem centieniem.
Apvienoto Nāciju Organizācija paziņojusi, ka civilo līderu aizturēšana ir nepieņemama un tā apdraud politiskās pārejas procesus. Bažas par drošības situāciju Sudānā izteikuši arī Arābu Līgas un Eiropas Savienības līderi.
