"Ja būtu vēlēšanās, to [tribunālu] varētu izveidot kaut rītdien. Ukrainas gadījums ir unikāls tādā ziņā, ka jau no pirmās dienas dienesti, starptautiskās institūcijas fiksēja šos noziegumus. Pierādījumu apjoms ir pietiekams, lai varētu runāt par lietas izskatīšanu," pauda Stukāns.
Par spīti tam, ka valstis nav gatavas parakstīt vienošanos par tribunāla izveidi, Stukāns uzskata, ka vainīgie nepaliks nesodīti: "Diemžēl valstis vēl nav gatavas parakstīt vienošanos par šāda tribunāla izveidošanu. Bet pati Ukraina nekad nezaudēs savas tiesības, un jau šodien ir vairākas lietas pret konkrētām personām, kas ir notiesātas, tāpēc nav pamata domāt, ka kāds paliks nesodīts."
Arī Latvijā tiek iegūti pierādījumi par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā no cilvēkiem, kas iebrauc šeit, norādīja Stukāns, piebilstot: "Pierādījumi tiks apkopoti, un jebkura institūcija, kurai būs nepieciešams izmantot šos pierādījumus, tiem piekļūs."
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Eiropas Savienības tiesību jomā viens no karstākajiem tematiem pēdējā laikā – kā izveidot starptautisku tribunālu Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai.
Latvija līdz šim aktīvi iestājusies par šāda tribunāla izveidi. Arī Valsts prezidents Egils Levits vairākkārt uzsvēris nepieciešamību par starptautiska tribunāla izveidi Krievijas noziegumu Ukrainā iztiesāšanai.
