Studenti kritizē apmaiņas programmu «Erasmus»

Jau nākamnedēļ atsāksies mācību gads, un daļa no Latvijas studentiem dosies apmaiņas programmā uz ārzemēm. Viena no populārākajām apmaiņas programmām Eiropā ir „Erasmus”, kas pastāv vairāk nekā 20 gadus un programmas dalībnieku skaits jau ir pārsniedzis trīs miljonus. Tomēr vēl nesen programmas liktenis bija apdraudēts, jo Eiropas Savienības (ES) budžetā trūka līdzekļu. Arī stipendiju apjoms bieži vien nebūt nav liels un studenti mēdz sūdzēties, ka par dažiem simtiem eiro ārzemēs izdzīvot ir diezgan grūti.

Stradiņos katru gadu mācās ap 150 "Erasmus" studentu

Rīgas Stradiņa universitātē šobrīd vēl ir diezgan kluss. Tomēr administratīvie darbinieki un pasniedzēju jau aktīvi strādā, gan gatavojoties lekcijām, gan arī uzņemot ārvalstu studentus. Rudens semestrī Stradiņa universitātē ieradīsies 42 studenti no Vācijas, Spānijas, Francijas un citām Eiropas valstīm. Un ar katru gadu apmaiņas studentu paliek arvien vairāk, saka Lana Amosova, Rīgas Stradiņa universitātes akadēmisko apmaiņas programmu vadītāja.

„Mums ar medicīnu, protams, nekad nav problēmu, jo medicīnas un stomatoloģijas programmas mums ir pilnīgi angļu valodā. Taču sociālo zinātņu programmas tomēr ir valsts valodā ar dažiem kursu izņēmumiem angļu valodā. Bet, jo vairāk kursu katru gadu tiek lasīti angļu valodā, jo vairāk studentus tas piesaista,” atzīst Amosova.

Tomēr uz Latviju apmaiņas programmā studēt brauc aptuveni divas reizes mazāk studentu, nekā to cilvēku skaits, kas no Latvijas dodas studēt ārzemēs uz vienu vai diviem semestriem. No Stradiņa universitātes vien katru mācību gadu „Erasmus” programmu izmanto ap 150 studentiem. „Pagājušajā gadā bija 270 pieteikumi. Bet aizbrauc parasti puse no visiem, kas piesakās, jo tas ir saistīts gan ar finansējuma pieejamību, gan ar budžeta plānošanu, gan ar visādām citām iespējam," stāsta Amosova.

Programma liek centīgi mācīties

Viens no studentiem, kurš pagājušajā gada nogalē ar „Erasmus” programmu devās studēt Briseles Brīvajā universitātē, ir Filips Lastovskis. „Es tīri meklēju tādu studiju programmu, kas visvairāk kaut ko dotu izglītībai, un lai reāli sev celtu izglītības līmeni. Man reāli neinteresē tūrisms un ballītes „Erasmus”, kā tas stereotipiski bieži tiek uzsvērts. Nebija nevienas tādas iespējas tā brīvāk mācīties vai aiziet uz kādu eksāmenu vai starppārbaudījumu nesagatavojies un cerēt, ka varēs atrakstīties un „izbrauks” uz to, ka esi „erasmusnieks”. un tāpēc tevi vērtēs vieglāk, kā tas nereti ir ievērots Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē no personīgās pieredzes stāstiem,” Lastovskis saka, ka Briselē bija pamatīgi jāmācās.

To, ka gluži bez mācīšanās nevarēja iztikt, saka arī Kristiāns Stajers no Vācijas. Viņš aizvadītajā rudenī un ziemā Latvijas Universitātē apguva uzņēmējdarbību: „Sākumā es domāju, ka man universitātē nekas daudz nebūs jādara. Bet Rīgā bija savādāk. Mums bija jāpabeidz septiņi mācību kursi, lai iegūtu kredītpunktus.”

Stipendija tik tikko ļauj izdzīvot

Abu studentu pieredzi „Erasmus” programmā vieno arī vēl kas cits. Viņi abi pauž neizpratni par to, kādēļ ikmēneša stipendija ir tik maza. Turklāt studenti, kas nāk no dažādām valstīm, saņem dažādas stipendijas.

„No Erasmus es saņēmu 200 eiro mēnesī uz pieciem mēnešiem. Tas nozīmē, ka kopumā tas bija 1000 eiro,” stāsta Stajers, un ar šo summu, protams, gandrīz nekam nepietika: „Ar to pietika… es nezinu… dažiem dzērieniem.”

Vācu students katru mēnesi saņēma vēl 500 eiro stipendiju no savas valsts valdības. Līdz ar to kopumā viņa ikmēneša ienākumi sasniedz 700 eiro. Tomēr Stajers uzskata - lai izdzīvotu Rīgā, ir nepieciešams vismaz tūkstotis eiro. Tādēļ ar trūkstošo naudu viņam palīdzēja vecāki.

„Es tērēju diezgan daudz. Tādēļ man mēnesī bija nepieciešams 1300 eiro. Bet es domāju, ka ar tūkstoti eiro varētu pietikt,” secina Stajers.

Latvijas studentam Lastovskim par katru Briselē pavadīto mēnesi maksāja krietni vairāk - 640 eiro. Tomēr arī ar to bija ļoti grūti izdzīvot. „640 eiro mēnesī - un ar to Briselē reāli bija ļoti smagi izdzīvot. Jo par mazu kambarīti pagrabā es maksāju 400 eiro. Un ar to summu man nepietika. Es ar matu galiem varēju izdzīvot. Un piemaksāju klāt no personīgajiem līdzekļiem plus-mīnus kādus 20%,” rēķina Lastovskis.

Savukārt Stajers piebilst, ka viņam nav izprotams, kādēļ stipendiju apjoms ir tik atšķirīgs: „Vienīgais, kas man nepatika „Erasmus” programmā, bija, ka daži cilvēki saņēma lielāku stipendiju nekā citi. Bet mēs nevarējām saprast, kādēļ tas tā ir. Piemēram, francūži saņēma tikai 50 eiro mēnesī, bet daži studenti no Serbijas, kas pat nav Eiropas Savienībā, saņēma 800 eiro mēnesī.”

Latvijas studentiem piešķirtās stipendijas - vienas no lielākajām

„”Erasmus” stipendija nav paredzēta visu izdevumu segšanai. „Erasmus” stipendija, kā noteikts vadlīnijās, ir paredzēta to izdevumu segšanai, kas rodas, dzīvojot ārvalstīs. Tātad, tā ir starpība starp to, cik dārgi būtu dzīvot mājās šo laiku un cik dārgi ir dzīvot ārvalstīs,” stāsta Līvija Mačtama no Valsts izglītības attīstības aģentūras, kas koordinē „Erasmus” programmu Latvijā. Viņa apgalvo, ka Latvijas studentiem piešķirtās stipendijas ir vienas no lielākajām Eiropā.

„Latvijas stipendiju apjomi, salīdzinoši ar vidējiem Eiropas rādītājiem, ir augstāki. Līdz ar to ir lielāka iespēja, veidojot savu budžetu, ar tiem „Erasmus” līdzekļiem savas pamatvajadzības nosegt,” atzīst Mačtama.

Ja stipendijas būtu zemākas, tad daudzi Latvijas studenti nemaz nevarētu aizbraukt „Erasmus” apmaiņas programmā. Lai gan stipendija ir paredzēta tikai daļējai izdevumu segšanai, lielai daļai Latvijas studentu tā ir galvenais iztikas avots ārzemēs, saka Lana Amosova no Stradiņa universitātes. Latvija nesūta uz „Erasmus” programmu visus, kuri piesakās, taču, piemēram, spāņi dod priekšroku modelim: mēs aizsūtīsim visus, kas grib braukt, taču ar mazu stipendiju. Līdzīgi kā spāņi izturas arī vācieši. Tādēļ vācu studentiem vidēji tiek maksāts ap 200 eiro mēnesī.

Stipendijas apjomu katra augstskola nosaka pati, bet tas nevar pārsniegt Eiropas Komisijas noteikto maksimumu. Piemēram, tiem, kuri brauc uz Latviju, stipendija nevar pārsniegt 476 eiro mēnesī, saka Mačtama:

„Ir valstis, kur stipendija ir nemainīga – vienalga, uz kuru valsti students dodas. Ir valstis, kur stipendiju likmes piemēro sociālajam stāvoklim, statusam vai līmenim. Un ir valstis, kuras maksā maksimālās likmes studentam uz katru valsti. Līdz ar to, tur ir tā brīvība, kas katrai valstij un pat katrai augstskolai ir dota, ka viņa pati izvērtē kas ir tās stratēģija un kādā veidā viņa tās stipendijas piešķirs un sadalīs finansējumu.”

Salīdzinoši elitāra programma

To, ka „Erasmus” no finansiālā viedokļa ir salīdzinoši elitāra programma, atzīst arī viena no tās kaismīgākajām aizstāvēm, Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komisijas priekšsēdētāja Dorisa Paka: „Jūs ar šo naudu nevarat nedz dzīvot, nedz nomirt, jo tie ir tikai 200 eiro mēnesī. Ar to nekam nepietiek. Problēma ir, jums ir jābūt kādam, kas jūs finansiāli atbalsta - jūsu vectēvam, jūsu mātei vai tēvam vai kādam citam.”

Latvijā augstskolas piešķir gandrīz maksimālas stipendijas. Tomēr daudz kur citur, kur tiek maksāts mazāk, būtu iespējams stipendijas apmēru noteikt, balstoties uz studentu vecāku turību. „Problēma ir, ka universitātes neizmanto iespēju, ko es panācu sarunās vēl 1999. gadā ar toreizējo „Socrates” programmu. Toreiz es panācu vienošanos, ka katra universitāte var izmantot iespēju piešķirt atšķirīgas stipendijas. Tas nozīmē, ka viņi var teikt: Dorisa, tev pietiek naudas, tādēļ tev nepienākas nekāda stipendija, bet tu vari braukt „Erasmus”, izmantojot visas iespējas. Un, Pīter, tev nav naudas, tādēļ tu varēsi izmantot naudu, kas bija paredzēta Dorisai, jo tu, tā teikt, esi nabags. Šobrīd „Erasmus”, diemžēl, ir nedaudz elitāra programma no finanšu viedokļa,” saka eiroparlamentāriete Paka.

EP apdraudēja "Erasmus" stipendiju izmaksu

Un te ir viens interesants paradokss. Aptuveni pirms gada pat šo, salīdzinoši nelielo stipendiju izmaksa bija apdraudēta. Eiropas Parlamenta deputāti 2012. gada oktobrī norādīja uz Eiropas valdību vadītāju divkosību. Jo no vienas puses viņi runā par augstākās izglītības nozīmi, bet no otras - atsakās tai piešķirt pat jau paredzēto naudu.

„Mēs esam briesmīgā situācijā ar "Erasmus" programmu. Studenti vairs nesaņem savas stipendijas, kā bija solīts!” satraukusies ir Eiropas Parlamenta Zaļo grupas deputāte Helga Tripele un sociāldemokrātu grupas priekšsēdētājs Hanness Svoboda. „Eiropā mēs bieži runājam par to, ka mums būtu jāveicina izcilība, augsta kvalifikācija, valodu zināšanas, bet „Erasmus” programma ir apdraudēta. Eiropā visi līderi runā par to, ka mums ir nepieciešama mobilitāte, ka mūsdienās nav iespējams visu mūžu palikt tikai vienā vietā, vienā pilsētā, vienā valstī. Un tajā pašā laikā dažas no valstīm apdraud mobilitāti.”

"Erasmus+" septiņu gadu budžets būs 14,5 miljardi eiro

Vēlāk garu sarunu rezultātā nauda tomēr tika atrasta. Un arī nākamajos septiņos gados „Erasmus” programma pastāvēs zem nosaukuma „Erasmus+”. Par to šā gada jūlijā svinīgi paziņoja izglītības komisāre Andrula Vasiliu: „Kā jūs jau zināt, mums ir pagaidu vienošanās par jauno programmu „Erasmus+”. Tā būs jauna programma izglītībai, praksei, jaunatnei un sportam, kas turpinās „Erasmus” tradīcijas un palīdzēs mazināt jauniešu bezdarbu. Ir sagaidāms, ka programmas septiņu gadu budžets būs 14,5 miljardi eiro. Šī summa ir par 40% lielāka par to, kas tiek atvēlēta pašreizējām programmām. Tas nozīmē, ka mēs varēsim dot iespēju aptuveni 4 miljoniem cilvēku mācīties, apgūt praksi vai strādāt brīvprātīgo darbu ārzemēs.”

Šī gan nav pārāk liela summa, atzīst Dorisa Paka, nav pielīdzināma lauksaimniecībai, videi vai citām lietām. Bet Eiropas izglītības un jaunatnes programmas nāk kā papildinājums tam, ko valstis dara no sava budžeta. Un vairums lietu tiek darītas valsts līmenī, uzcer Paka.

Pagaidām jaunās „Erasmus” programmas detaļas vēl nav skaidras. Bijušais Latvijas students Lastovskis ir kritisks par līdzšinējo programmu, jo par spīti visai atlasei uz ārzemju universitātēm mēdz tikt arī ne tie cītīgākie studenti.

Tomēr Eiropas Savienības politiķi turpina uzsvērt, ka „Erasmus” ir viena no veiksmīgākajām programmām, kas palīdz būvēt vienoto eiropiešu identitāti. Un iespējams, ka tas tā arī ir, jo vācu studenta Stajera radi un draugi ir uzzinājuši, ka Latvijā nemaz nav traki, kā viņiem šķita iepriekš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti