Studenti Eiropā gatavojas tiešsaistes eksāmeniem un bažījas par godīgumu

Ar kādām sajūtām mācību gada beigas gaida studenti dažādās valstīs, kuriem šogad eksāmeni būs jākārto pavisam citādāk? Par to Eiropas radiotīkla “Euranet Plus” iniciatīvā “Dzīve pašizolācijā” stāsta studenti.

Studenti Eiropā gatavojas tiešsaistes eksāmeniem un bažījas par godīgumuMāra Rozenberga

    Ierakstu sērijā “Dzīve pašizolācijā” stāsti, tēlaini izsakoties, no Eiropas dzīvojamām istabām.

    Šī Eiropas radiotīkla “Euranet Plus” iniciatīva ļauj ieraudzīt, cik līdzīgas patiesībā mēdz būt mūsu pieredzes un emocijas, dzīvojot ļoti atšķirīgās valstīs un visiem reizē piedzīvojot vienu un to pašu pārbaudījumu – koronavīrusa dēļ apstādināto ikdienas ritmu.

    Iepriekš dalījāmies Eiropas žurnālistu vērojumos par iedzīvotāju pirmo reakciju uz krīzes sākumu; stāstījām par attālinātu mācību izaicinājumiem un ierobežojumu ietekmi uz iedzīvotāju ikdienu.

    Pēkšņa pāreja uz attālinātām mācībām jau tā bija pamatīgs pārbaudījums gan pasniedzējiem, gan skolēniem un studentiem. Ierobežojumiem ieilgstot, seko nākamais – kā attālināti sarīkot godīgus un jēgpilnus eksāmenus, kas ļautu pārbaudīt zināšanas un veiksmīgi noslēgt mācību gadu?

    Latvijā klātienē eksāmenus kārtos 12. klašu skolēni. Augstskolās Izglītības ministrija iesaka rīkot attālinātus pārbaudījumus, izņemot programmas, kur tas nav iespējams. Līdzīgi rīkojas arī citās Eiropas valstīs.

    Rumāniete Aleksandra Ilija studē Parīzē, bet pašlaik “Erasmus” programmā atrodas Beļģijā. Viņa stāsta, ka pandēmijas dēļ daļa eksāmenu notiks universitātes tiešsaistes platformā. Būs ierobežots laiks atbilžu iesūtīšanai, bet citi eksāmeni notiks mutiski.

    “Bet dažiem studentiem mājās nav tik labi apstākļi, lai viņi veiksmīgi piemērotos jaunajiem apstākļiem. Šī sistēma nebūs vienādi godīga pret visiem,” atzīst Aleksandra.

    Augstskolu pieejas ir dažādas, bet vismaz daļu no eksāmeniem tiešsaistē kārtos vairums studentu. Slovāku students Atila Hromada, kurš Berlīnē apgūst Austrumeiropas studijas, gan lielas pārmaiņas savās studijās neparedz.

    “Jaunajos apstākļos mēs visas esejas un citus uzdevumus iesniedzam pasniedzējiem rakstveidā. Bet jāsaka, ka mūsu fakultātē tas nav liels jaunums, jo mēs jau tā darījām arī pirms pandēmijas. Tādēļ pašlaik nesastopamies ar radikālām pārmaiņām,” stāsta Atila.

    Taču mācīšanās apstākļi pašlaik ir pavisam citādi: augstskolu bibliotēkas ir slēgtas, jāmācās mājās. Un ir studenti, kas uzskata – tas nav godīgi.

    Topošais žurnālists Kails Līans no Īrijas stāsta, ka viņam priekšā 24 stundu tiešsaistes eksāmens. Diennakts laikā būšot jāiesniedz vairākas esejas.

    “Es domāju, ka tas ne mazākajā mērā nav godīgi. Ir daudz stresa, un prasības ir augstas. Tas nav godīgi, ka mūsu atzīmes tiks pielīdzinātas studentu rezultātiem citos gados, kad nebija pandēmijas. Domāju, ka manas atzīmes šajos apstākļos neizbēgami cietīs, un mani tas uztrauc, jo man šogad ir jābeidz augstskola. Tiesa gan, vēl vairāk es uztraucos par to, kā pēc tam atradīšu darbu,” stāsta Kails.

    Arī citi studenti bažījas par to, kā jaunā eksāmenu kārtība ietekmēs viņu atzīmes.

    “Jā, varbūt atzīmes cietīs, bet to ir ļoti grūti paredzēt. Varbūt profesori būs pielaidīgāki, jo ņems vērā šo sarežģīto situāciju. Bet varbūt viņi tieši būs striktāki, jo zinās, ka mums mājās pieejams vairāk informācijas nekā klātienes eksāmenā,” saka Aleksandra no Rumānijas.

    Citās domās gan ir inženierzinātņu vadības studente Estele Bodāra no Beļģijas: “Es domāju, ka manas atzīmes šīs situācijas dēļ necietīs. Ceru nolikt visus eksāmenus un nepiedzīvot nekādas tehniskas ķibeles. Vispār domāju, ka man ir paveicies šajos apstākļos būt studentei, jo man nav bijis iespēju garlaikoties. Universitātē visu laiku kaut kas ir jādara. Bet, protams, es ceru, ka situācija drīz normalizēsies.”

    Taču Esteli uztrauc, vai tiešsaistes eksāmeni neveicinās krāpšanos. Viņas augstskola likusi tikai parakstīties, ka studenti nešpikos, bet pasniedzēji neizmantos speciālu programmatūru, lai to pārbaudītu.

    Bet to kā vienu no risinājumiem izmantos, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē, par ko Latvijas Radio šonedēļ jau stāstīja. Ja eksāmenā nedrīkstēs izmantot palīglīdzekļus, studentam būs jādemonstrē mākslīgā intelekta platformai, ka apkārt neatrodas papildu izziņas avoti vai citi cilvēki. Tāpat platforma fotografēs un filmēs atbildes laikā, vērojot, vai students nedara ko aizdomīgu.

    Arī Latvijas augstskolas izvēlējušās dažādas stratēģijas attālinātajiem eksāmeniem, lielākoties tiešsaistes pārbaudījumus rīkojot savās studiju platformās, “Microsoft Team View” vai “Zoom”.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti