Irāna lēmumu par savas kodolprogramma izstrādi pieņēma vēl pirms 1979.gada revolūcijas, lai nodrošinātu savas atomelektrostacijas ar nepieciešamo kodoldegvielu. Taču pēc islāma revolūcijas daudz kas mainījās un rietumvalstīm, bet it īpaši ASV, sāka rasties aizdomas, ka irāņu programmas patiesais mērķis ir izstrādāt kodolieročus.
Tomēr pēc 12 gadus ilgām diplomātu sarunām 2015. gadā Irāna un sešas pasaules lielvaras - ASV, Krievija un Ķīna, Lielbritānija, Francija, Vācija - panāca vienošanos par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret gadiem ilgušo sankciju atcelšanu.
Tagad ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Irāna no savas puses saistības neievēro un tāpēc šo vienošanos vajadzētu pārskatīt. Savukārt Eiropas Savienība (ES) ļoti skaidri pateikusi, ka kategoriski nepiekrīt šim Trampa vērtējumam.
“ES uzsver — Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra ir astoņas reizes veikusi pārbaudes, pārliecinoties, ka Irāna ievēro visas ar kodolenerģiju saistītās prasības un darbojas saskaņā ar stingru visaptverošas uzraudzības sistēmu,” sacīja ES ārlietu ministre Federika Mogerīni.
Līgumu parakstījušās puses, ieskaitot Franciju, atzīst, ka līgums nav perfekts, bet tomēr ir labākais veids, kā nepieļaut, ka Irāna iegūst kodolieročus.
Tāpēc Francijas prezidents Emanuels Makrons ir kritisks par Donalda Trampa nostāju Irānas jautājumā. “Tramps piektdien sacīja, ka padarīs Irānas dzīvi grūtāku. Paskaidroju viņam, ka, manuprāt, tas ir slikts problēmu risināšanas veids. Paraugieties uz Ziemeļkorejas situāciju - mēs pārtraucām visas sarunas ar Ziemļekoreju, bet nu - dažus gadus vēlāk - ir valsts, kuras rīcībā teju teju nonāks kodolieroči. Kopš 2015. gada mums ir nolīgums ar Irānu – ir process, kas ļauj nodrošināt labāku uzraudzības sistēmu,” sacīja Francijas prezidents.
Daudzi ir nobažījušies, ka līguma laušana ar Irānu ir drauds drošībai jau daudz plašākā mērogā. Irāna jau ir “apvainojusies” par pārmetumiem, savukārt Izraēla un Sauda Arābija – senas Irānas pretinieces - Trampa izteikumiem ir uzgavilējušas.
Eksperti norāda, ka Trampa taktika – uzturēt spriedzi, lai panāktu sev izdevīgāku situāciju, – var šoreiz būt kļūdaina izvēle.
“Briesmas ir tās, ka ir noteikts kritiskas neprognozējamības līmenis,” paskaidro domnīcas “Washington Strategy Group” prezidents Žoels Rubins. “Manuprāt, prezidents domā, ka tas, ka esam neprognozējami, dara ASV stiprākas, sniedzot mums priekšrocību sarunās ar valstīm. Taču starptautiskajās attiecībās neprognozējamība rada nestabilitāti,” norādīja Rubins.
Turklāt šī Trampa rīcība lielā mērā ietekmēs starptautisko situāciju citos reģionos, it īpaši attiecības ar Ziemeļkoreju. “Tam būs domino efekts uz Ziemeļkoreju. Nevaru iedomāties, ka Ziemeļkorejas vadītājs Kims Čenuns, redzot, cik viegli ASV maina savu viedokli attiecībā uz Irānas kodolprogrammu, no brīvas gribas vēlēsies atteikties no savas kodolprogrammas,” vērē domnīcas “Council on Foreign Relations” direktors Pols B. Sters.
Trampa piekoptā politika nokaitinājusi arī pārējo tā dēvēto Rietumu pasauli - Eiropu. “Tas nav divpusējs nolīgums. Tas nav nevienas atsevišķas valsts līgums. Tādēļ arī viena atsevišķa valsts to nevar pārtraukt,” saka Mogerīni.
Kaut arī Eiropas līderiem jau iepriekš ir bijušas nesaskaņas ar Trampu - lēmums par ASV izstāšanos no Parīzes klimata nolīguma ir visspilgtākais piemērs –, tomēr šis strīds par Irānas kodolenerģijas nolīgumu ir īpašs. Tas ir ievērojams ar to, ka pretruna ir starp NATO sabiedrotajiem un par ļoti svarīgu drošības jautājumu.
Tomēr pagaidām Tramps, lai arī bija to solījis priekšvēlēšanu kampaņas laikā, līgumu vēl nav saplēsis vai atjaunojis sankcijas pret Irānu. Kaut gan ir solījis, ka to varētu darīt. Tikmēr Eiropas augstākie diplomāti jau ir ceļā uz Vašingtonu – lai mēģinātu situāciju saglābt.
