Nedz ASV, nedz Izraēla piektdien, kad beidzās termiņš, kurā abām valstīm bija jāatsāk finansējuma iemaksa vai jāsniedz paskaidrojumi, neiesniedza nepieciešamos dokumentus, "lai izvairītos no balsstiesību zaudēšanas", aģentūrai AFP apstiprināja avots UNESCO, kas vēlējās palikt anonīms.
Abas valstis pārtrauca maksājumus pēc tam, kad UNESCO Ģenerālā asambleja 2011.gada oktobrī Parīzē nolēma uzņemt Palestīnu par UNESCO dalībnieci. Tā kā ASV iemaksas vien ir 80 miljoni ASV dolāru (vairāk nekā 40 miljonu latu) gadā, veidojot 22% no kopējā UNESCO budžeta, konflikts ir radījis finanšu problēmas organizācijā un apdraud ap 300 darbavietu - pēdējo divu gadu laikā ir izbeigtas vai samazinātas vairākas ASV vadītas iniciatīvas, piemēram, izglītošanu par holokaustu un pētījumi par cunami.
Kopumā UNESCO galvenajā mītnē Parīzē pērn strādāja 1200 cilvēku, bet citviet pasaulē - vēl 900.
ASV pauda nožēlu par to, ka ir zaudējušas iespēju lemt par 195 dalībvalstu veidotās organizācijas jautājumiem, tomēr ASV Valsts departamenta pārstāve Džena Psaki norādīja, ka balsstiesību zaudēšana nenozīmē, ka ASV ir zaudējušas dalībvalsts statusu UNESCO un turpinās aktīvu dalību organizācijā.
Psaki norādīja, ka ASV prezidents Baraks Obama ir lūdzis parlamentam "likumīgas pilnvaras ļaut Savienotajām Valstīm turpināt maksāt savu biedra naudu ANO aģentūrās, kas atzīst palestīniešus par dalībvalsti, ja tas ir ASV nacionālajās interesēs".
UNESCO ģenerāldirektore Irīna Bokova pauda nožēlu par notiekošo organizācijā - par ASV, kas ir viena no organizācijas dibinātājvalstīm, samazināto ietekmi un par finansējuma kritumu.
