Šī ir pēdējo laiku lielākā protesta akcija valstī, šādi demonstrējot attieksmi pret valdības nodomu ieviest taupības budžetu. Beļģijai tuvākajā laikā ir jāsamazina ārējais parāds, pretējā gadījumā valstij draud sods no Eiropas Savienības.
„Ja vien tas iespējams, lūdzu izvairieties no došanās uz Briseli,” tā, atsaucoties uz Beļģijas policiju, brīdina mediji, īpaši aicinot auto braucējus, kam līdz ar valsts mēroga protestiem nāksies piedzīvot būtiskus sastrēgumus, tā ka pilnībā apstādināts sabiedriskais transports.
Policija aicinājusi cilvēkus sākt savas gaitas agrāk no rīta, vai arī draudzīgi piepildīt automašīnas ar draugiem un kaimiņiem, lai tādejādi atslogotu ceļus. Valstī nekursē vilcieni, turklāt atcelti arī 600 reisi Beļģijas starptautiskajā lidostā.
Tas skāris arī Latviju, jo no starptautiskās lidostas "Rīga" ir atcelti visu lidsabiedrību reisi uz Briseles lidostām, kā arī uz Šarleruā pilsētu, kas ir aptuveni 60 kilometru no Briseles, un uz kurieni no Rīgas dodas lēto pakalpojumu lidsabiedrības „Ryanair” reisi. Streika dēļ lidojumi atcelti arī citur - Ljēžas, Antverpenes un Ostendes lidostās.
Ziņo, ka vietām arodbiedrību pārstāvji būs bloķējuši ceļus, lai liegtu smagajām kravas automašīnām doties pie savām kompānijām, kas tomēr būs izvēlējušās nestreikot.
Valsts mēroga streiku Beļģijā rīko arodbiedrības, kuras šādi protestē pret valdības taupības plāniem. Beļģija ir starp tām eirozonas valstīm, kurai ir augsts ārējais parāds, kas neatbilst eirozonas nosacījumiem, un nenovērsts, var maksāt Beļģijai bargu sodu.
Beļģijas premjerministrs Luī Mišels, kurš amatā ir tikai nepilnus divus mēnešus un patlaban vada labēju un liberālu partiju koalīciju, ir nolēmis virzīt uz priekšu ieceri par 11 miljardu eiro ietaupīšanu valsts budžetā, kas nozīmētu sākot ar nākamo gadu samazināt automātisko algu pielikumu valsts iestādēs strādājošajiem, ņemot vērā dzīves izmaksu sadārdzināšanos, palielināt pensionēšanās vecumu no 65 uz 67 gadiem, kas tiesa gan, iestātos tikai 2030. gadā, kā arī samazināt darba vietu skaitu valsts iestādēs.
Streikam pievienosies arī skolas, fabrikas un valsts uzņēmumi un iestādes visā Beļģijā. Arī sabiedriskais radio ieviesis izmaiņas programmās, lielākoties atskaņojot mūziku un ziņas. Jau pagājušajā nedēļā streikojusi arī flāmu sabiedriskā radio un televīzija.
Vēl aizvadītajā mēnesī līdzīgi sākotnēji mierīgi protesti Beļģijas galvaspilsētā Briselē pārvērtās grautiņos un vardarbīgās sadursmēs ar policiju, kuru rezultātā ievainojumus guva vairāk nekā 100 beļģu policistu.
Arodbiedrības uzskata, ka šādi krīze tiek risināta uz strādājošo un mazāk turīgo pleciem.
Iedzīvotāji par streika ideju nav vis tik vienādās domās. Vieni uzskata, ka tas ir bezjēdzīgi, jo valdība tik un tā neieklausīsies, citi atbalsta. „Es piekrītu šim streikam, absolūti piekrītu. Pats gan esmu pašnodarbinātais, tādēļ fiziski nekādās aktivitātēs nepiedalos, taču ideja ir pilnīgi pareiza. Ja nebūs dialoga, šis arī nebūs pēdējais streiks," saka kāds vīrietis. Viņam līdz galam nepiekrīt kāda sieviete. „Es esmu no Itālijas, mums arī ir streiki, taču ne tādi, kā šeit, kad absolūti viss ir ciet un nekursē ne metro, ne autobusi. Cilvēkiem patiešām ir daudz problēmu. Domāju, ka te viss ir labi organizēts, ja grib tiešām pret kaut ko protestētu," saka kāda sieviete.
Rēķinoties ar lielo streiku, Eiropas Savienības dalībvalstu ministri un diplomāti jau nedēļas nogalē ieradās Briselē, lai pirmdien varētu piedalīties sanāksmēs. Pirmdien par Eiropas piena sektora nākotni jālemj par lauksaimniecību atbildīgajiem dalībvalstu pārstāvjiem, savukārt, Eiropas Savienības ārlietu ministriem paredzētas sarunas arī par tālākajām attiecībām ar Krieviju un Ukrainu.
Šis ir pēdējo laiku plašākais streiks Beļģijā, kam jau iepriekš sekojušas līdzīgas, mazliet mazāka mēroga akcijas, un arodbiedrības sola tās turpināt arī jaunajā gadā.
Streiks pārsniedzis arī valsts robežas, jo valstī nekursē arī starptautiskās vilciena līnijas, turklāt atcelti arī 600 reisu Beļģijas lidostās. Arī no starptautiskās lidostas "Rīga" atcelti visu lidsabiedrību reisi uz Briseles lidostām.
Eksperti saka, ka šādi pievienojas arī citiem protestiem Eiropā un arodbiedrībām, kas savu spēku parādījušas, piemēram, Grieķijā, Spānijā, Itālijā un citur.
Beļģija, kas visumā ir mierīgu akciju īstenotāja, tomēr nav iztikusi bez nekārtībām un arī vēl aizvadītajā mēnesī līdzīgi sākotnēji mierīgi protesti, Beļģijas galvaspilsētā Briselē pārvērtās grautiņos un vardarbīgās sadursmēs ar policiju, kuru rezultātā ievainojumus guva vairāk nekā 100 beļģu policistu.
Beļģijas akcijas mainījušas arī starptautisko politiķu un diplomātu rimtu, kuri regulāri ierodas Briselē. Vairākas starptautiskas konferences ir atceltas, savukārt, uz citām pārstāvji ieradušies jau nedēļas nogalē, lai apietu blokādi lidostās un uz ceļiem.
Beļģu neapmierinātība briest jau ilgāku laiku. Piemēram, Briseles reģionā, lai arī tas ir otrs bagātākais Eiropā, dzīvo ļoti daudz nabadzīgu cilvēku - 34%. Arī bezdarbs šeit ir augsts – katrs piektais ir bez darba, darbu īpaši grūti atrast cilvēkiem bez augstskolas izglītības un imigrantiem. Streika rīkotāji pārmet valdībai problēmu risināšanu uz nabadzīgo rēķina, nevis palielinot nodokļus biznesam vai ar nodokli apliekot kapitāla pieaugumu, kas Beļģijā netiek darīts.
