Saskaņā ar tradīciju Straujuma eiroparlamentāriešiem sniedza izvērtējumu par sešos mēnešos paveikto. Deputāti pārsvarā slavēja Latvijas veikumu, lai gan bija arī atsevišķas kritiskas piezīmēs. Ne mazums uzmanības parlamentā tika veltīts arī notiekošajam Grieķijā.
Latvija vēlējās redzēt savu prezidentūru Eiropas Savienībā kā pragmatisku un uz konkrētiem rezultātiem orientētu. Tikpat pragmatiska bija arī premjeres Laimdotas Straujumas uzruna Eiropas Parlamentam. Bez skaistiem vārdiem un skaļiem saukļiem Straujuma uzskaitīja svarīgākos darbus, kas paveikti aizvadītajos sešos mēnešos, un pateicās visām pusēm par sadarbību.
“Latvija ir mērķtiecīgi un pragmatiski strādājusi, lai veidotu konkurētspējīgu, digitālu, iesaistītu un drošu Eiropu,” sacīja Straujuma.
Viņa pauda cerību, ka Latvijas pragmatisms ļāva likt stabilus pamatus darbam nākamo prezidentūru laikā, kā arī novēlēja veiksmīgu darbu Luksemburgai, kas ir nākamā prezidējošā valsts.
Komplimentus Straujumai un pārējiem Latvijas ministriem un diplomātiem netaupīja arī vairāki deputāti un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Īpašu atzinību viņš veltīja Latvijas ierēdņiem.
“Es patiesi gribētu apsveikt Latvijas prezidentūru par paveikto darbu. Es gribētu jums pateikties, par to, ka jūs spējāt ar atplestām rokām uzņemt un uzsākt aktīvu darbu pie vairākiem priekšlikumiem, ko mēs iesniedzām jūsu prezidentūras sākumā vai īsi pirms tās. It sevišķi es gribētu atzīmēt darbu pie investīciju fonda izveides,” pauda Junkers.
Tomēr ne visi bija tik apmierināti ar Latvijas darbu aizvadītajos sešos mēnešos, vadot pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis. Izskanēja pārmetumi gan par to, ka Austrumu partnerības līderu sanāksmē Rīgā netika dots skaidrs pretspars Krievijai, gan par lēno virzību tā dēvēto bēgļu kvotu jautājumā, gan arī par nepietiekamu palīdzību Ukrainai.
Savukārt kritisks bija britu eiroskeptiķis Pols Natāls. "Pilnīga izgāšanās. Eiropā saimnieko [Krievijas prezidents] Vladimirs Putins. Es kā eiroskeptiķis gribētu, lai Latvijas prezidentūra ilgtu vēl sešus mēnešus - tad ar Eiropu būtu cauri!" viņš pauda.
Straujuma gan šos pārmetumus sarunā ar Latvijas žurnālistiem uzreiz pēc uzrunas noraidīja.
Viņa atgādināja, ka tas pats eiroparlamentārietis pirms pusgada teica - vajag vēl vienu Latvijas prezidentūru un Eiropa izjuks, aizrādīja, ka Latvija nevar būt prezidējošā valsts, jo ir ceturtā sliktākā valsts Eiropā, tāpēc arī tagad varēja no viņa sagaidīt līdzīgu vērtējumu.
Kopumā Latvijas prezidentūras izvērtējumu Eiropas Parlamentā lielā mērā aizēnoja situācija Grieķijā. Tādēļ daudzi no deputātiem pievērsās notiekošajam šajā valstī pēc referenduma un jau pēc dažām stundām Briselē gaidāmajam ārkārtas eirozonas valstu samitam. Tādēļ arī Straujuma šoreiz ilgi Strasbūrā neaizkavējās un gandrīz uzreiz pēc uzrunas devās uz Briseli. Pirms tam viņa gan sacīja, ka arī prezidentūras laikā Latvija šī jautājuma risināšanā nespēlēja būtiskāko lomu.
Jau ziņots, ka līdz ar jūlija sākumu beidzās Latvijas pusgadu ilgusī prezidentūra ES Padomē. Vērtējumos tai izskanējis daudz pozitīvu viedokļu par tehnisko un ierēdniecisko darbu, bet esot pietrūcis stratēģiska skatījuma.
Par veiksmīgu to ir atzinusi Latvijas valdība, bet eksperti gan norāda, ka prezidentūra, lai arī veiksmīga, nekļūs par iemeslu tam, lai valsts starptautiskajā politikā kļūtu ietekmīgāka.
Par vienu no prezidentūras sasniegumiem nosaukts tas, ka ir atbalstīts Junkera vārdā dēvētais 315 miljardu eiro vērtais "Junkera investīciju plāns", kas paredz izveidot Eiropas Startēģisko ieguldījumu fondu. Tajā pieci miljardi eiro kapitāla nāks no Eiropas Investīciju bankas, savukārt 16 miljardi eiro būs garantiju fonds. Astoņus miljardus eiro garantiju fondam piešķirs no ES budžeta. Investīciju plāns Eiropai jeb tā dēvētais Junkera plāns iecerēts ar mērķi atdzīvināt kreditēšanu Eiropā.
