Saruna esot bijusi "ļoti pragmatiska" un tās laikā Straujuma vērsusi uzmanību uz nepieciešamību bēgļu problēmu risināt kompleksi, proti, ka ir jāstiprina Eiropas Savienības ārējā robeža un robežapsardze, un tam vajadzīgi lielāki ieguldījumi. Tāpat nepieciešams rast risinājumus bēgļu izmitināšanai arī drošajās valstīs ārpus Eiropas Savienības, bet ekonomiskie migranti jāatgriež to mītnes valstīs.
Arī Vācijas satiksmes ministrs atzinis, ka nepieciešami jauni, efektīvi risinājumi, lai samazinātu migrantu plūsmas apjomu, kā arī kritizējis Eiropas Savienības valstis, kas nespēj aizsargāt savas ārējās robežas. Lai gan ministrs konkrēti nevienu valsti nenosauca, visticamāk, domāta Grieķijas robeža ar Turciju, kuru šķērso lielākā daļa migrantu.
Gaidāms, ka šie jautājumi Eiropas Savienības līmenī tiks skatīti pirmdien, 14.septembrī, kad Briselē gaidāma tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas tikšanās. Sanāksmē tiks pausts, ka Latvijai nav nacionālās pozīcijas papildu bēgļu uzņemšanas jautājumā. To darīs nevis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, bet pastāvīgā Latvijas pārstāve Eiropas Savienībā Ilze Juhansone. Iekšlietu ministrs par svarīgāku uzskata klātbūtni sarunās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kurš, kā vēstīts, 14.septembrī sāks sarunu raundu bēgļu jautājumā ar Saeimā pārstāvētajām partijām.
