Pasaules panorāma

Stīls: "amerikāņu sapnis" nav stāsts mums

Pasaules panorāma

Lietuvā vāc parakstus par Covid-19 ierobežojumu atcelšanu

Trampa cīņa pret Twitter balansējot starp regulēšanu un cenzūru

«StratCom» pētniece: Starpvalstu vienošanās par digitālās vides regulējumu tuvākajā nākotnē maz ticama

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 4 mēnešiem.

ASV prezidenta Donalda Trampa vēršanās pret sociālajiem tīkliem “Twitter”  un  “Facebook” liek uzdot jautājumus par digitālās vides regulējumu. “StratCom” vadošā pētniece Vineta Mēkone “Pasaules Panorāmai” norādīja, ka tam būtu nepieciešams kopīgs un visaptverošs juridisks starpvalstu regulējums, kas tuvākajā laikā ir mazticams.

Līdz šim tehnoloģiju uzņēmumi pret Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ierakstiem sociālajos tīklos nav vērsušies. Bet aizvadīto nedēļu laikā “Twitter” pie diviem prezidenta ierakstiem pielicis brīdinājumu par nepieciešamību pārbaudīt faktus, bet vienu citu aizklājis, jo tas aicinot uz vardarbību. Baltā nama saimnieks reaģējis asi - pieprasījis Federālajai sakaru komisijai sākt stingrāku sociālo mediju uzņēmumu regulēšanu, kā arī devis izpildrīkojumu, lai noņemtu tiesiskās atbildības aizsardzību, kāda pašlaik ir tehnoloģiju uzņēmumiem par lietotāju ievietoto saturu.    

Pēc tam, kad Donalds Tramps sociālajā vietnē “Twitter” ierakstīja, ka "šaušana sākas, kad laupīšana sākas”, uz šo ierakstu reaģēja mikroblogošanas platformas vadība, aizklājot prezidenta vēstījumu ar brīdinājumu, ka tas satur uz vardarbību aicinošu saturu.

Šis izteiciens jau savulaik tika izmantots 1967.gadā. Ar tādiem pašiem vārdiem toreizējais Maiami policijas priekšnieks Volters Hedlijs attaisnoja policijas vardarbību vairākos pilsētas rajonos, kur bija sākušies nemieri ASV melnādaino cilvēktiesību aizstāvju kustības laikā.

Tramps vēlas ieviest noteikumus, kas ļautu katru gadījumu individuāli izmeklēt, kuros ir aizdomas par dažu viedokļu diskriminēšanu.

Prezidents ir pārliecināts, ka sociālo mediju uzņēmumi dzēš konservatīvo viedokļus, bet atbalsta liberālos. Uzņēmumi šādas apsūdzības noliedz.

Vārda brīvība ir viena no cilvēku tiesībām un pamatvērtībām, kas noteikta Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijās, bet katra valsts pati izvēlas, kā šīs tiesības izpaudīsies.

Līdz ar to mēģinājumi regulēt digitālo vidi, kurai nav nacionālu robežu, ir problemātiski. Lai to paveiktu, būtu nepieciešams kopīgs un visaptverošs juridisks regulējums starp valstīm, tā “Pasaules Panorāmai” skaidroja “StratCom” vadošā pētniece Vineta Mēkone.

“ANO cilvēktiesību padome jau vairākkārt pēdējo gadu laikā ir pateikusi, ka tās pašas cilvēktiesības un brīvības, kas darbojas fiziskajā vidē, tieši tāpat darbojas arī digitālajā vidē. Tas viss ir ļoti strikti un viennozīmīgi pateikts ANO cilvēktiesību padomes dokumentos, bet savukārt mums kā lietotājiem brīžiem ir sajūta, ka tik strikti nav skaidrs, kā tad šīs tiesības digitālajā vidē izpaužas,” sacīja pētniece.

Pētniece norādīja, ka, lai nonāktu pie kopīgas digitālās vides regulācijas, valstīm būtu jāvienojas arī par to, kas ir dezinformācija, naida runa vai nelegāls saturs. Bet tuvākajā nākotnē, visticamāk, tas nenotiks.

“Saturam ir konteksts - politiskais, ekonomiskais, vēsturiskais gan tajā vietā, kur atrodas autors, gan tajā vietā, kur atrodas lasītājs. Līdz ar to vienmēr būs saturs, kas nonāk pelēkajā zonā, kas kādam šķiet, ka ir naida runa, nelegāls saturs, kādam, lasot pilnīgi citā valstī, neliekas, ka tas būtu jādzēš vai jāierobežo tā pieejamība,” pauda Mēkone.

“Satura regulācija ietvertu sevī starptautisku starpvalstu vienošanos par to, kas tad ir dezinformācija, kas ir viltus ziņas,” skaidroja pētniece.

“Es neredzu to, ka pasaules valstis varētu nonākt pie vienotas definīcijas par to, ko mēs saprotam dezinformāciju. Valstīs ir nacionālā likumdošana, par to, kas ir naida runa, kas ir nelegālais saturs. Bet tā ir nacionālā likumdošana, kas darbojas tikai katras valsts robežās,”  sacīja Mēkone.

Tā saucamās “pelēkās zonas” regulēšana, kā norāda Mēkone, būs privāto uzņēmumu lēmums un politika.   

Komentējot “Twitter” lēmumu slēpt ASV prezidenta Donalda Trampa ierakstus, “Stratcom” pētniece skaidroja, ka jebkura privāta uzņēmuma lēmums ir tikai viņu pašu ziņā, kamēr vien tas ir likuma robežās.

Tikmēr vārda brīvības aktīvisti ceļ trauksmi – amerikāņiem vienīgā izvēle drīz būšot starp valdības realizētu cenzūru un tehnoloģiju uzņēmuma cenzūru.

“USA Today”  komentētājs Džonatans Tērlijs šo situāciju pielīdzina slavenā autoražotāja Henrija Forda teiktajam par pirmo viņa pirmo masveida ražošanas auto – jūs varat izvēlēties jebkādu krāsu savam “Ford Model T”, ja vien šī krāsa ir melna.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti