Strasbūrā apstiprina enerģētikas infrastruktūras ziņojumu

Ar ievērojamu balsu pārsvaru šodien Eiropas Parlamentā Strasbūrā apstiprināts enerģētikas infrastruktūras ziņojums, kurā īpaši mudināts atbalstīt enerģētikas jomā izolētās Baltijas valstis un arī Latviju.
To, ka Baltijas valstis ir vientuļā sala enerģētikas jomā, jo mums nav saikņu ar pārējo Rietumeiropu un, piemēram, Latvija ir simtsprocentīgi atkarīga tikai no Krievijas enerģijas resursiem, Briselē zina un runā jau vairākus gadus. Tas pieminēts dažādos ziņojumos un likumprojektos, arī jaunajā nākamo septiņu gadu Eiropas savienības budžeta plānā, bet rudenī Eiropas Komisija nāks klajā ar īpašu regulu, tātad likumu, kurā tiks norādīti kritēriji, kādiem jābūt tiem enerģētikas infrastruktūras projektiem, lai Eiropas Savienība būs gatava sniegt finansējumu nākamajos gados.
To, ka Baltijas valstīm un Latvijai jābeidz būt izolētām un ir jābūt starp šiem projektiem uzstājoties debatēs norādīja arī deputāts Krišjānis Kariņš, kurš ir arī viens no ziņojuma līdzautoriem.
Latvijas īpašas intereses ir, lai Eiropas Savienība potenciāli atbalstītu sašķidrinātās gāzes termināļa izveidi, par kura atrašanās vietu ir jāvienojas visām trim Baltijas valstīm.
Līdz šim Eiropas Komisija enerģētikas komisāra Gintera Otingera personā neoficiāli ir paudusi, ka vislabāk termināli vēlētos redzēt komerciāli izdevīgālajā vietā Rīgā, kas atrodas viscentrālākajā vietā un prasītu vismazākos Eiropas Savienības izdevumus. Taču uz projektu pretendē arī Klaipēda Lietuvā un Ventspils.
Eksperti jau iepriekš ir pauduši, ka šāda termināļa izbūve būtu līdz šim visievērojamākais infrastruktūras projektus un varētu kardināli mainīt Latvijas un Baltijas enerģētikas nozari.
Šāds terminālis ļautu Latvijai saņemt gāzi no citām valstī, kurās iegūst gāzi, ne tikai no Krievijas, līdz ar to veidot konkurenci gāzes tirgū, paaugstināt enerģētikas drošību un piedāvāt arī zemākas cenas patērētājiem.
Neviens no projektiem nedz ziņojumā, nedz Eiropas Komisijas likumprojektā vārdā saukts netiek, taču visvārīgākie būs kritēriji, kuriem atbilstot, projekti varēs pretendēt uz Eiropas Savienības līdzeķliem.