Gan Kariņš, gan Stoltenbergs atzīmēja, ka ilgstošie Krievijas draudi ir saglabājušies pat Covid-19 pandēmijas laikā.
"Krievija joprojām ir liela problēma," sacīja Kariņš. "Tas, ko mēs redzam ar Krieviju, ir tas, ka viņi neizrāda iniciatīvu mainīties", minot Ukrainu, Gruziju un Kalnu Karabahas konfliktu kā piemērus tam, ka Krievija turpina iejaukties citu valstu lietās.
"Viņi nav demonstrējuši nekādu vēlmi mainīties," atkārtoja Kariņš, piebilstot, ka attiecībā uz Baltkrieviju "Krievijas vadība nenostājas tautas pusē un nepieprasa brīvas un godīgas vēlēšanas".
"Es varu teikt, ka mēs atbalstām baltkrievus. Mēs uzstājam, ka mūsu kaimiņvalstī ir jābūt brīvām un godīgām vēlēšanām," teica Kariņš.
"Tā nav vienpusēja problēma, ir jāņem vērā vairāki faktori – Eiropas Savienība, Amerikas Savienotās Valstis un NATO veido labu sadarbību, kas var stāties pret Krieviju, pret Ķīnu, kā arī pret netaisnību jebkur pasaulē," pauda Kariņš.
Savukārt Stoltenbergs atgādināja, ka NATO joprojām ir veiksmīgākā militārā savienība vēsturē un tā ir novērojusi "satraucošu rīcības modeli no Krievijas".
Stoltenbergs atzina, ka Krievija joprojām ir vislielākais NATO kaimiņš, tādēļ svarīgi uzturēt saturīgu dialogu.
KONTEKSTS:
Piektdien, 13. novembrī, tiešsaistē notiek "Rīgas konference 2020". Tās dalībnieku vidū šogad ir NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg), Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen), Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska (Sviatlana Tsikhanouskaya). Konferences tiešsaistei no plkst. 9.00 līdz 20.40 var sekot līdzi portālā LSM.lv.
