Tikai dienu pēc tam, kad Ukrainas parlaments atbalstīja prezidenta Petro Porošenko ierosinājumu Ukrainai atteikties no sava ārpus bloku statusa, Kijevas izredzes pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei komentējis arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Pēc Stoltenberga vārdiem, pirms Ukraina izlems iesniegt pieteikumu dalībai aliansē, tai būs nepieciešams īstenot visas vajadzīgās reformas savas valsts aizsardzības nodrošināšanai, cīņai ar korupciju un efektīva valsts aparāta izveidei.
Kā norādījis NATO vadītājs, pašlaik par to runāt ir pāragri, vienlaicīgi gan norādot, ka NATO ir gatava gaidīt šo reformu procesa beigas. NATO ģenerālsekretārs arī atteicies prognozēt, cik ilgs laiks būtu nepieciešams reformu ieviešanai, taču viņš atgādinājis, ka paši ukraiņu savulaik runājuši par vismaz sešiem gadiem.
Taču pati galvenā problēma un izaicinājums pirms Ukrainas iespējamās dalības NATO ir tās teritoriālo problēmu atrisināšana, proti, tas saistīts gan ar okupēto Krimu, gan karadarbības pārņemtajiem Ukrainas austrumu reģioniem.
Tikmēr amerikāņu kongresmenis Ādams Kinzingers paudis pārliecību, ka Ukraina dotu NATO jaunu elpu, jo aliansei ir jātiek skaidrībā ar savām saistībām. Tieši tāpēc Ukrainas dalība aliansē būtu jāatbalsta. Arī Kinzingers gan atzinis, ka process būs ilgstošs un sarežģīts, jo, pirmām kārtām ir nepieciešams panākt un aizstāvēt Ukrainas tiesības uz vienotību.
Runājot par iepriekš minētajām NATO saistībām, no kurām alianse pārāk viegli atsakoties, Ādams Kinzingers paudis viedokli, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas spēlēt spēles ar alianses dalībvalstīm, un tagad tikai no NATO ir atkarīgs, kā un vai tā aizstāvēsies.
Janukovičs aizstāv lēmumu neparakstīt līgumu ar ES
Bet Krievijas izdevumam „Argumenti i fakti” šodien interviju sniedzis sen nedzirdētais bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Viņš paudis pārliecību, ka, neparakstot asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, viņš ir spēris ļoti spēcīgu patriotisku soli.
Janukovičs arī izteicies, ka gadījumā, ja līgumu toreiz būtu parakstījis, visticamāk viņš joprojām vēl būtu prezidents, Rietumu līderi viņu uzņemtu un slavētu par pareiziem lēmumiem, bet pašmājās viņam būtu vairojušās iespējas atkārtoti uzvarēt prezidenta vēlēšanās.
Varas saglabāšana gan nozīmētu aptuveni puses ukraiņu ražotāju bankrotu un neizbēgamu iedzīvotāju dzīves līmeņa krišanos. Janukovičs gan nav spējis atbildēt uz žurnālistu jautājumu, kāpēc Ukrainas tā brīža valdība par to, ka Eiropas Savienības asociācijas līgums valstij nav izdevīgs, ir uzzinājusi un paziņojusi vien trīs nedēļas pirms plānotās līguma parakstīšanas.
Savukārt Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā trešdien uz kārtējo tikšanos pulcēsies trīspusējā kontaktgrupa Ukrainas austrumu problēmu risināšanai.
Bez Eiropas Savienības, Ukrainas un Krievijas gatavību iesaistīties dialogā pauduši arī pašpasludināto tautas republiku pārstāvji, kuri gan uz jebkādu pozitīvu rezultātu īpaši necer.
