NATO informēja Krieviju par Varšavas samitā pieņemtajiem lēmumiem. Savukārt Krievija joprojām publiski uzsver, ka Ziemeļatlantijas alianse koncentrē uzmanību uz neesošiem draudiem.
Nepilnu nedēļu pēc NATO samita Varšavā, kur tika pieņemts lēmums par četru starptautisku bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, Ziemeļatlantijas alianses valstu vēstnieki Briselē tikās ar Krievijas pārstāvjiem, lai nepastarpināti informētu viņus par šo lēmumu. Pēc vairāku stundu garās sanāksmes NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzina, ka domstarpības paliek.
“Mums bija atklāta un tieša diskusija. Gaisotne sanāksmē bija laba. Bet mēs neesam varējuši vienoties,” atzina Stoltenbergs.
“Protams, mēs joprojām redzam domstarpības starp NATO un Krieviju, kad runa ir par to, kādēļ mēs esam nonākuši pašreizējā situācijā. NATO ir pašsaprotami, ka mūsu klātbūtnes paplašināšana alianses austrumos ir tieša atbilde uz Krievijas rīcību, nelegāli anektējot Krimu,” pauda NATO vadītājs.
Arī Krievija ir informējusi par tās gaidāmajiem atbildes soļiem, lai gan publiski detaļas par to nav pieejamas.
Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško vien atkārtoja, ka nekādus draudus Ziemeļatlantijas aliansei viņa valsts nerada un tādēļ būtu bijis produktīvāk kopā cīnīties ar islāma teroristiem.
“Mēs uzskatām šos soļus par liekiem un neproduktīviem. Tiem piemīt konfrontējošs raksturs,” sacīja Gruško.
“Šie soļi mazina Eiropas kopējo reģionālo drošību un atgriež mūs pie Aukstā kara laika drošības garantēšanas paņēmieniem. Krievija nerada draudus alianses locekļiem. Mēs neesam ieinteresēti šāda konfrontējošā attiecību modelī, kas mums tiek uzspiests. NATO spiež mūs uztvert šīs valstis kā teritorijas, kur pieaug militārā klātbūtne, kas rada riskus Krievijas Federācijai,” pauda Gruško.
Krievijas pārstāvis arī piedāvāja apspriešanai Somijas prezidenta Sauli Nīnistes izstrādāto plānu lidojumu drošības veicināšanai virs Baltijas jūras. Tas paredz, ka militārām lidmašīnām būtu jāpārvietojas ar ieslēgtām atpazīšanas ierīcēm, lai novērstu negadījumus.
Stoltenbergs šo soli apsveica un solīja plānu apspriest. Tomēr viņš norādīja, ka visa pamatā ir droša un atbildīga pilotu uzvedība. Tāpat lielāka atklātība noderētu arī brīdinājumos par militārām mācībām.
“Viens no izaicinājumiem, ko esam novērojuši pēdējos gados, ir tas, ka Krievija izmanto atsevišķus caurumus pastāvošās vienošanās, lai rīkotu savas militārās mācības, nepiesaistot starptautiskās inspekcijas. Tādēļ NATO alianses locekļi iestājas par šīs vienošanās modernizēšanu, un ir iesnieguši priekšlikumus, kā varētu regulēt šādas negaidītās militārās mācības,” pauda Stoltenbergs.
Pagaidām nav zināms, kad varētu notikt nākamā NATO un Krievijas tikšanās. Tomēr tiek solīts, ka tāda noteikti būs.
Jau ziņots, ka saspīlējums starp oficiālo Maskavu un Ziemeļatlantijas aliansi ilgst kopš 2014.gada, kad Krievija sāka pielietot militāru spēku Ukrainā. Šā gada aprīlī notika pirmās oficiālās sarunas, taču tās beidzās bez rezultātiem.
NATO dalībvalstu līderi samitā Varšavā pagājušajā nedēļā vienojās par spēku pastiprināšanu NATO austrumu daļā - Polijā un Baltijas valstīs, izvietojot tajās daudznacionālas kaujas grupas. Latvijā izvietoto bataljonu vadīs Kanāda, kas ar saviem spēkiem Eiropā atgriežas pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām.
Kā norādīja alianses līderi un eksperti, šī ir tikai daļa no NATO spēju stiprināšanas.
Stoltenbergs Varšavā iepriekš teica, ka alianse ir vienota nostājā pret Krieviju jaunā situācijā, kas atšķiras no visa, kas pieredzēts agrāk.
