Tas, ka NATO savu klātbūtni Baltijā un Polijā palielinās, ir zināms kopš dalībvalstu vienošanās februārī, taču tagad ir jāizšķiras, cik lieli šie spēki būs, un šo lēmumu šajās dienās pieņems dalībvalstu aizsardzības ministri.
"Ņemot vērā mūsu militāro plānotāju ieteikumus, mēs vienosimies par četriem spēcīgiem starptautiskiem bataljoniem, kas strādās rotācijas kārtībā Baltijā un Polijā.
Tas būs ļoti skaidrs signāls, ka NATO ir gatava aizstāvēt ikvienu savu dalībvalsti," norādīja Stoltenbergs.
Bataljonā parasti ir 500 līdz 1000 karavīru, taču, kā norādīja NATO līderis, tas nav vienīgais jaunums, ar ko NATO stiprina savas spējas. Alianse ir palielinājusi savus reaģēšanas spēkus līdz 40 000 karavīru, kā arī īpaši ātrās reaģēšanas spēkos tagad ir 5000 karavīru, kuri var pārvietoties visā alianses teritorijā īpaši ātri un ierasties ikvienā punktā, kas ir apdraudēts. Alianses austrumu pusē NATO ir izveidojusi arī astoņus atbalsta punktus, kas palīdzēs plānot manevrus, treniņus un palīgspēku ierašanos.
Jau vēstīts, ka galīgo lēmumu un apstiprinājumu NATO klātbūtnei Baltijā pieņems dalībvalstu vadītāji NATO samitā Polijas galvaspilsētā Varšavā, kas notiks jau 8. un 9. jūlijā.
Stoltenbergs arī pavēstīja, ka beidzot var apstiprināt, ka NATO dalībvalstis kopumā sākušas vairāk ieguldīt savā aizsardzībā. Tas ilgstoši bija viens no lielākajiem bažu objektiem.
"2015.gads bija pirmais pēc ilgiem laikiem, kad mēs vērojām nelielu pieaugumu tajos izdevumos, ko valstis atvēl aizsardzībai.
Arī šogad mēs prognozējam šīs tendences turpināšanos. Tās ir tikai prognozes, taču tās ir iedrošinošas, proti, ka ieguldījums aizsardzība kopumā būs audzis par 1,5% jeb vairāk nekā 3 miljardiem ASV dolāru. Vismaz 20 dalībvalstis no 28 tagad plāno aizsardzībai tērēt vairāk. Pēc tik daudziem gadiem, kad esam gājuši nepareizā virzienā, beidzot esam pagriezušies uz pareizo pusi," teica Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs īpaši neizcēla to, vai šajā sanāksmē būs sarunas par attiecībām Krieviju, taču norādīja, ka NATO ir gatava sarunām ar Krieviju, īpaši laikā, kad attiecības ir saspringtas un dialogs ir svarīgs.
Pēc tam, kad Krievija īstenoja agresiju Ukrainā, NATO pārtrauca praktisku sadarbību ar Maskavu un ilgstoši netikās arī NATO un Krievijas padomes sarunās. Taču pēdējo reizi abas puses pie galda sēdās aprīlī un pagaidām jauns sarunu laiks joprojām nav noteikts.
