Esot jaunajā amatā, šī bija Kučinska pirmā vizīte NATO. Tiekoties ar Stoltenbergu, abas puses pārrunājušas aktuālākos drošības jautājumus, situāciju Baltijā, kā arī jūlijā gaidāmo NATO samitu Varšavā, kurā Latvija un arī pārējā Baltija cer sagaidīt galīgo apstiprinājumu NATO spēku ilgtermiņa klātbūtnei reģionā, kas notiktu, valstīm regulāri trenējoties un līdz ar to uzturoties mūsu teritorijā rotācijas kārtībā. Abas puses arī pārrunājušas nepieciešamību stiprināt ES un NATO sadarbību, īpaši cīņā pret hibrīdapdraudējumu.
Latvija arī gaida, ka Varšavas NATO samitā uzsvērs, ka NATO 5.pants ir attiecināms ne tikai uz parastu, bruņotu uzbrukumu, bet arī uz hibrīdkara elementiem, piemēram, ja notikusi ielaušanās interneta mājaslapās un tamlīdzīgi.
Vērtējot drošības situāciju Baltijā, Stoltenbergs medijiem atzina, ka Baltijai un Latvijai šis nav viegls laiks. „Kas attiecas uz drošības situāciju Baltijas reģionā, mēs redzam, kad daudz kas ir mainījies un ir vairāk drošības izaicinājumu. Šobrīd mēs neredzam nekādus nenovēršamus draudus nevienai no alianses dalībvalstīm, tostarp arī Baltijai," uzsver Stoltenbergs.
"Taču mēs redzam arvien neatlaidīgāku Krieviju, kas audzē militāros muskuļus.
Un tādēļ NATO atbild un jau ir atbildējusi ar palielinātu NATO spēku klātbūtni Baltijas reģionā, gan īstenojot gaisa patruļas, gan esot ar kuģiem Baltijas jūrā, kā arī ar aktīvām mācībām, kas notiek rotācijas kārtībā," viņš norāda.
Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO ir lēmusi vēl vairāk palielināt klātbūtni alianses Austrumu reģionā, ieskaitot Baltiju, un patlaban militārie eksperti pēta, kā to vislabāk izdarīt, un vasarā NATO samitā Polijas galvaspilsētā Varšavā pieņems galīgo lēmumu.
Līdz Varšavas samitam arī Latvijai no savas puses būs jāiesaistās, lai starptautisko spēku uzņemšana būtu iespējama, un līdz ar to jādara virkne mājas darbu, atzina Kučinskis.
Viņš turpina vizīti Briselē, kur piedalās arī ES valstu vadītāju sanāksmē, kurā viens no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem ir migrācijas un bēgļu krīze.
Valstīm jālemj par tālāku palīdzību Turcijai, kas palīdzētu apturēt bēgļu straumes uz Eiropu. Taču līdz ar Balkānu ceļa aizsprostošanu arvien aug bažas, ka bēgļi cerībā nokļūt tālāk Eiropā būs spiesti meklēt citus ceļus, un eksperti lēš, ka to varētu būt arvien vairāk arī caur Krieviju, kas vestu arī uz Baltiju.
