Stoltenbergs: NATO turpinās būt Afganistānā ar atbalsta misiju un palīdzēs finansiāli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Briselē otrdien tiekas NATO valstu ārlietu ministri, lai pievērstos alianses tālākajai darbībai pēc Krievijas agresijas Ukrainā, kā arī misijas pabeigšanai Afganistānā. Briselē ieradušies arī Afganistānas līderi – prezidents Ašrafs Gani un valdības priekšsēdētājs Abdulla Abdulla. NATO plāno turpināt klātbūtni Afganistānā arī pēc 2014. gada, taču salīdzinoši ar daudz mazāku karavīru skaitu un vairs neiesaistīties kaujas operācijās. Arī Latvijas valdība otrdien lems par Latvijas karavīru nosūtīšanu dalībai NATO operācijā Afganistānā pēc 2014. gada.

2014. gada nogale ir tas brīdis, kad NATO un sabiedroto spēku karavīriem pēc daudzu gadu operācijām no Afganistānas ir jāaiziet, saglabājot krietni mazāku karavīru skaitu, kuru uzdevums būs turpināt apmācīt afgāņu policistus un karavīrus, neiesaistoties kaujas operācijās.

Par to, kā izskatīsies šī misija pēc 2014. gada, otrdien Briselē lemj NATO dalībvalstu ārlietu ministri, klāt esot arī Afganistānas līderiem – prezidentam un valdības priekšsēdētājam. Vēl pirms dažām nedēļām, negaidīti ierodoties vizītē Afganistānā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka NATO turpinās finansiālu atbalstu, saglabās arī nelielu karavīru skaitu, taču NATO rēķinās arī ar afgāņu partneriem, ka viņi piedalīsies un pildīs tās apņemšanās, kuras ir solījuši, proti, parlamentā atbalstīs drošības līgumu, ka notiks progress labā valsts pārvaldībā, ka tiks ievērota likuma vara, cilvēktiesības, sieviešu tiesības ieskaitot.

Prezidents Gani NATO līderim atbildēja, ka Afganistānas valdība ir gatava satikties ar izaicinājumiem, lai arī kādi tie nebūtu.

Taču afgāņu žurnālisti, kuri šajās dienās strādā Briselē, atkārtoti vaicā NATO līderim par to, vai viņš ir drošs, ka Afganistānas armija, kas šajos gados pilnīgi no jauna veidota un mācīta, ir pietiekami gatava uzņemties pilnīgi visas valsts drošības aizsardzību, ņemot vērā, ka arvien vietējā policija un armija dažādos reģionos sūdzas par nepietiekamu ekipējumu, munīciju un spējām atvairīt talibu uzbrukumus, kas arvien pieaug. Novembrī vien dzīvību zaudējuši vairāk nekā 200 cilvēku un vairāk nekā 700 ir ievainoti, bet kopumā kaujās ar talibiem šogad krituši vairāk nekā 4000 afgāņu armijas karavīru.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzina, ka ir informēts par incidentiem, taču, viņaprāt, afgāņu armija esot gatava.

„Afganistānas nacionālā armija drošību savās rokās ir pārņēmusi jau vairākus mēnešus. Es ļoti labi zinu, ka ir bijuši uzbrukumi un ir bojā gājušie, taču tajā pašā laikā mēs esam redzējuši arī spēcīgu un spējīgu nacionālo drošības sardzi. Es biju Afganistānā pirms dažām nedēļām un biju patīkami pārsteigts redzot vairāk nekā 300 tūkstoš vīru lielos, ļoti labi sagatavotos spēkus, un esmu pārliecināts, ka viņi spēs visu izdarīt. NATO turpinās būt Afganistānā ar atbalsta misiju, finanšu palīdzību, un šajās dienās NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā izveidosim darba grupu ilgstošai sadarbībai ar Afganistānu,” sacīja Jenss Stoltenbergs.

Nesen medijos izskanējis, ka afgāņu militāro spēku gatavību ir apšaubījušas ASV militārpersonas, norādot, ka, iespējams, ASV varētu paturēt lielāku kontingentu valstī un ilgāk, nekā bija plānots iepriekš.

Arī Latvijas valdība otrdien lems par Latvijas karavīru nosūtīšanu dalībai NATO operācijā "Resolute Support Mission" Afganistānā pēc 2014. gada, kuras laikā mūsu karavīri pildītu afgāņu armijas apmācības uzdevumus, nepiedaloties kaujas operācijās. Aizsardzības ministrijā norāda, ka uz Afganistānu varētu sūtīt līdz 30 karavīru.

Par to gala vārds būs jāsaka Saeimai vēl decembrī, un balsojums paredzēts tuvāko nedēļu laikā.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti