Stoltenbergs norādīja, ka NATO sniegs stingru, stipru, prognozējamu, kā arī nosvērtu un aizsardzības veida atbildi saistībā ar bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa noindēšanas mēģinājumu Lielbritānijā. Tajā pašā laikā NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka alianse nevēlas jaunu auksto karu.
Stoltenbergs arī pauda vēlmi veidot konstruktīvākas attiecības ar oficiālo Maskavu. Krievija ir alianses kaimiņvalsts un nav nepieciešams to izolēt.
Viņš arī komentēja Krievijas armijas mācības un attīstību. „Katrai valstij ir tiesības uz saviem militārajiem treniņiem. Taču tas, ko redzam Krievijas rīcībā, ir daļa no kopējā Krievijas uzvedības modeļa. NATO uzmanīgi seko līdzi Krievijas militārajiem treniņiem Baltijā,” sacīja Stoltenbregs.
Viņš arī piebilda, ka NATO spēku atrašanās Baltijas valstīs pilnībā izslēdz “Krimas scenārija” atkārtošanās iespēju un uzsvēra - ja tomēr kādai no Baltijas valstīm uzbruktu, tad NATO nekavējoties reaģēs.
Vizītes laikā Stoltenbergs arī pateicās Kanādas premjerministram Džastinam Trudo par to, ka viņa valsts ir uzņēmusies NATO kaujas grupas vadību Latvijā.
„Katrai valstij, arī Krievijai ir tiesības uz savām militārajām mācībām. Taču mēs protams tām ļoti uzmanīgi sekojam līdzi. Mēs paliekam modri,” sacīja Stoltenbergs.
“Mēs, protams, esam palielinājuši mūsu spēku gatavību Baltijas reģionā, kur jau esam izvietojuši NATO kaujas grupas. Tas, ko mēs redzam, ir, ka šīs militārās mācības ir daļa no arvien pārliecinātākās Krievijas kopējā uzvedības modeļa. Krievija ir būtiski investējusi savos militārajos spēkos, tos modernizējusi, tā trenējas arvien vairāk, izmantojot arī kodolieročus. Tā arvien biežāk integrē kodolmācības treniņos ar parastajiem ieročiem. Krievija ir valsts, kas ir izmantojusi militāro spēku pret savu kaimiņu, Ukrainu, un arī palīdz Asada režīmam Sīrijā. Krievija ir atbildīga par kiberzubrukumiem un iejaukšanos valstu demokrātiskajos procesos. Mācības Baltijā ir daļa no plašākās ainas. Un uz to NATO jau atbild, attīstot ātrās reaģēšanas spēkus, izvietojot kaujas grupas Baltijā, palielinot finansējumu aizsardzības budžetos, biežāk trenējoties un stiprinot kiberdrošību,” saka NATO ģenerālsekretārs.
Ceturtdien NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierodas ASV. Savukārt Latvijā ierodas NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Kērtiss Skaparoti.
Tikmēr Krievijas varasiestādēm nav izdevies panākt tās pārstāvju iekļaušanu Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas izmeklētāju komandā. Pret Krievijas dalību Solsberi uzbrukuma izmeklēšanā iebilda 15 valstu pārstāvji.
KONTEKSTS:
4.martā Lielbritānijā ar nervus paralizējošu vielu tika saindēts 66 gadus vecais bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa 33 gadus vecā meita Jūlija. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija varētu būt iesaistīta šajā indēšanā. Kremlis to noliedz.
Zināms, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu "Novičok".
