Ikgadējā Minhenes Drošības konference ir viens no nozīmīgākajiem starptautiskās drošības forumiem, kuru apmeklē ne tikai simtiem ārpolitikas un drošības eksperti, bet arī valstu līderi.
Šogad galvenās tēmas ir rietumvalstu un Krievijas attiecības, kas strauji pasliktinājās pēc Krimas aneksijas un konflikta Ukrainas austrumos, kā arī karš Sīrijā, kas pēdējos mēnešos kļuvis par vēl vienu asu strīdus punktu.
Sestdien uzrunājot sapulcējušos Minhenē, NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs solīja apvienot stingru nostāju pret Maskavu un vienlaikus tiekties uz "konstruktīvākām attiecībām ar Krieviju".
Viņš paziņoja, ka "Krievija destabilizē drošības kārtību Eiropā". Stoltenbergs norādīja, ka transatlantiskā alianse "nemeklē konfrontāciju un nevēlas jaunu auksto karu", bet piebilda, ka "tajā pašā laikā [NATO] reakcijai ir jābūt stingrai".
Alianses ģenerālsekretārs paziņoja, ka NATO aktīvi pastiprina kolektīvās aizsardzības spējas, "nevis lai karotu, bet novērstu karu".
Citādus uzskatus par NATO un rietumvalstu politiku savā uzrunā Minhenes Drošības konferencē pauda Krievijas premjers Medvedevs. Viņš paziņoja, ka saspīlējums starp Krieviju un rietumiem iegrūdis pasauli "jaunā aukstajā karā".
"NATO politiskā līnija attiecībā pret Krieviju mūsu novērtējumā saglabājas nedraudzīga un slēgta. Var teikt arī asāk: mēs esam noslīdējuši uz jauna aukstā kara laikiem. Teju katru dienu mūs pasludina par visbriesmīgāko draudu - te visai NATO kopumā, te atsevišķi Eiropai, te Amerikai un citām valstīm. Uzņem biedējošas filmas, kurās krievi sāk atomkaru. Es reizēm domāju - mēs dzīvojam 2016.gadā vai 1962.gadā?" teica Krievijas premjers.
Medvedevs piebilda, ka Maskavas un rietumvalstu "nostājas atšķiras, bet ne tik ļoti kā pirms 40 gadiem".
Krievijas premjers paziņoja, ka, saskaroties ar tādiem mūsdienu pasaules izaicinājumiem kā konflikti, terorisms un migrācijas krīze, pret Krieviju būtu jāattiecas kā pret partneri.
Turpretim Ukrainas prezidents Petro Porošenko par agresīvu politiku apsūdzēja Krieviju, paziņojot, ka Maskava ir vērsusi agresiju pret Ukrainu un okupējusi tās teritoriju. Porošenko arī brīdināja, ka "prokrieviskās partijas" Eiropā to grauj no iekšienes, cenšoties veicināt alternatīvas vērtības kā "izolacionismu, neiecietību, necieņu pret cilvēktiesībām, reliģisko fanātismu, homofobiju".
Arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs Minhenē kritizēja Krieviju gan par tās rīcību Ukrainā, gan Sīrijā, Maskavu apsūdzot par agresiju abās vietās. Viņš uzsvēra, ka sankcijas pret Krieviju paliks spēkā, līdz Maskava būs izpildījusi visus Minskas vienošanās nosacījumus.
Kerijs, kā arī Francijas premjers Manuels Valls kritizēja Maskavu arī par tās atbalstu Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmam un paziņoja, ka Krievijas uzlidojumos mirst civiliedzīvotāji. Krievijas premjers Medvedevs apsūdzības noraidīja, piebilstot, ka tām "nav pierādījumu".
