Ledus, kas klāj NATO un Krievijas attiecības, arvien ir biezs. Un, lai gan jau vairāk nekā gadu ir atjaunoti kontakti vēstnieku un arī augstākās militārās vadības līmenī, Krievija un NATO joprojām ir divās pretējās upes pusēs. NATO neatbalsta Krievijas ieiešanu Krimā un, sargājot uztrauktās Baltijas valstis un Poliju, ir šeit izvietojusi kaujas grupas, ko Kremlis sauc par draudu drošībai.
Taču NATO allaž ir uzsvērusi, ka - lai vai kā, kādai spraugai durvīs vienmēr ir jābūt atvērtai, un šajā gadījumā tās ir sarunas. Tagad, gada nogalē, alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā vācu ziņu aģentūrai „DPA” ir paudis, ka, viņaprāt, nākamgad dialogs ar Krieviju kļūs aktīvāks.
"Es sagaidu, ka būs vairāk tikšanos, un vairāk izmantos tiešās militāro sakaru līnijas," tā sacīja ģenerālsekretārs, bilstot, ka šis dialogs nav viegls, bet "Krievija ir mūsu kaimiņš, un Krievija tur paliks”.
Stoltenbergs arī uzsvēris, ka NATO ir jābūt pārliecinātai par uzticamu Krieviju blakus, tajā pašā laikā NATO uzsver, ka nekādā gadījumā nevēlas jaunu Auksto karu ar Maskavu.
ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons savukārt ir brīdinājis, ka pastiprināts dialogs nenozīmē, ka tik ātri atjaunos vecās saiknes, jo dalībvalstīs par to nav vienotas nostājas. Viena no aktīvākajām veco saikņu atjaunošanas pieprasītājām ir Vācija. Taču NATO regulāri sastopas ar dažādiem pārkāpumiem no Krievijas puses, kas arī vēl bez notiekošā Ukrainā pastiprina sadarbības šķēršļus. Piemēram, vēl pavisam nesen NATO pauda satraukumu par Krievijas raķešu sistēmu, kas var tikt aprīkota ar kodolgalviņām un ar kuru var tikt pārkāpta vēsturiska Aukstā kara gadu vienošanās.
Alianse mudināja Krieviju "kliedēt šīs bažas un aktīvi iesaistīties tehniskā dialogā ar Savienotajām Valstīm".
Vašingtona bija sniegusi liecības, ka Krievija izstrādā no zemes palaižamas spārnotās raķetes, un norādījusi, ka, pateicoties šai sistēmai, Maskava var Eiropā veikt kodoltriecienu īsā laikā vai pilnīgi negaidīti.
Informācijas necaurspīdīgumu un līdz ar to starptautisko likumu neievērošanu Krievijai pārmet teju regulāri. Arī vēl pirms vērienīgajām mācībām „Zapad 2017”, kas notika tuvu Baltijas robežām, NATO atkārtoti un ilgstoši aicināja Krieviju atklāt savus plānus, treniņu teritoriju un mērogu, kā to prasta starptautiskie līgumi, taču tas nācās grūti.
Nākamgad Krievijā būs prezidenta vēlēšanas, kurās uzvaru atkal paredz tagadējam prezidentam Vladimiram Putinam, un pagaidām nav signālu, ka tas kādā veidā NATO un Krievijas attiecības varētu ievirzīt pozitīvākā gultnē.
NATO un Krievijas attiecības būtiski pasliktinājās pēc Krievijas agresijas Ukrainā, kad tika okupēta Krimas pussala. Arī Krievijas militārajā doktrīnā par lielāko draudu nacionālajai drošībai atzīta NATO.
