Vismaz 17 NATO dalībvalstis ar saviem karavīriem piedalīsies NATO kaujas grupu izveidošanā Baltijā un jau līdz jūnijam būs gatavas darboties. To pirmdien NATO mītnē Briselē, iepazīstinot ar NATO aizvadītā gada darbības pārskatu, apstiprināja Stoltenbergs. Tās ir aktivitātes, ko NATO īsteno, atbildot uz Baltijas un Polijas bažām pēc Krievijas agresijas Ukrainā.
Taču īsi pēc tam, kad Baltijā būs izvietojušies NATO karavīri, Krievija sola rīkot plašas mācības tuvu Baltijas robežām ar nosaukumu „Zapad 2017” jeb „Rietumi 2017”. Tās plānots sākt septembrī.
Gan Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, gan Lietuvas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pauduši satraukumu par gaidāmo, norādot, ka Baltijas valstīm un NATO karavīriem ir jābūt gataviem provokācijām. Savukārt Latvijas Aizsardzības ministrija jau iepriekš paudusi, ka gluži kā NATO gribētu pirms mācībām “Zapad 2017” saņemt par tām detalizētu informāciju no Krievijas un Baltkrievijas, jo šo mācību vēriens un uzbrukuma ievirze rada satraukumu Baltijas valstīm.
Stoltenbergs, atbildot uz Latvijas Radio jautājumu, vai alianse ir informēta par mācību attīstību un vai ir saziņā ar Krievijas pusi, atzina, ka cer saņemt no Krievijas militāristiem uzaicinājumu novērot mācības. Starp citu, Krievijas puse allaž ir ielūgta novērot militāros treniņus NATO valstīs.
“Katrai valstij ir tiesības trenēt savus karavīrus un militāros spēkus, un tas attiecas arī uz Krieviju. NATO ir mācības, un arī Krievijai ir mācības, un tā ir daļa no obligātā uzdevuma, ja mūsu rīcībā ir militārie spēki. Taču ir ļoti svarīgi, lai šīs mācības notiku tā, ka tās nerada attiecību spriedzi, nesaprašanos un pilnībā saskan ar mūsu starptautiskajiem pienākumiem, piemēram, Vīnes dokumentiem, kas nosaka veidu, kā šādas mācības ir izziņojamas un kā jānotiek to novērošanai,” pauda Stoltenbergs.
“Es priecātos par Krievijas uzaicinājumu NATO novērot šīs mācības un arī sagaidu, ka Krievija pilnībā ievēros visas starptautiskās saistības, jo tas ir labākais veids, kā izvairīties no spriedzes un nesaprašanās,” norādīja NATO vadītājs.
Stoltenbergs arī pauda, ka iepriekšējās sarunās ar Krievijas pusi ir pārrunāts, kā pārvērst šīs tikšanās reizes arī tā sauktajos brīfingos, kad abas puses informē par mācībām, un izteica cerību, ka nākamajā tikšanās reizē Krievijas puse vairāk stāstīs arī par „Zapad 2017”.
Iepriekš mācības “Zapad” notika 2013.gadā, un saskaņā ar Maskavas un Minskas sniegtajām ziņām tajās piedalījās aptuveni 10 000 karavīru.
