Pusdiena

Komentārs. Laura Dzērve par E-veselību

Pusdiena

Eiropas Komisija uz trim mēnešiem pagarina robežkontroli uz piecām Šengenas robežām

Stoltenbergs mudinās NATO valstis aktīvāk iesaistīties bataljonu izveidē Baltijā un Polijā

Stoltenbergs mudinās NATO valstis aktīvāk iesaistīties bataljonu izveidē Baltijā un Polijā

NATO mītnē Briselē sākusies divu dienu alianses aizsardzības ministru sanāksme. Tās laikā NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs mudinās dalībvalstis aktīvāk ar saviem spēkiem iesaistīties bataljonu izveidošanā Baltijā un Polijā.

Īpaši ieinteresētas aktīvākā Eiropas valstu līdzdalībā ir Amerikas Savienotās Valstis (ASV). Šis solis ir NATO atbilde Krievijas agresijai Ukrainā, kas liek bažīties par dalībvalstīm tuvu tās robežai. Latviju sanāksmē pārstāvēs aizsardzības ministrs Raimonds Bergamanis (Zaļo un zemnieku savienība).

Patlaban ir zināms, ka bataljonus Polijā un Baltijā vadīs četras valstis - Kanāda, Vācija, Lielbritānija un ASV. Tajos kopā būs ap 4000 karavīru. Taču alianse arī no citām, īpaši Eiropas valstīm, sagaida aktīvu līdzdalību šajā procesā. Francija, Dānija, Itālija un vēl virkne valstu ir apsolījušas iesaistīties. Trešdien, 26.oktobrī, sagaidāms, savu pienesumu atklās vēl citas.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau pirms sanāksmes norādīja, ka šāda rīcība apliecinātu, ka NATO valstis ir cieši saistītas abos okeāna krastos.

"Šī ir uzticama atturēšanas politika, nevis lai izraisītu, bet lai novērstu konfliktu un konkrēts apliecinājums, ka NATO izvietos tūkstošus karavīru, lai atbalstītu mūsu sabiedrotos. Tas ir arī skaidrs demonstrējums mūsu ciešajām transatlantiskajām saiknēm," teica Stoltenbergs.

NATO diplomāti izteikušies, ka šī būs arī atbilde uz ASV prezidenta posteņa kandidāta, republikāņa Donalda Trampa pārmetumiem,

ka Eiropas valstis neinteresējas par savu daļu NATO un grib, lai visu smagumu iznes ASV.

Bataljonus Baltijā un Polijā nepieciešamības gadījumā atbalstīs ap 40 000 karavīru lielie NATO ātrās reaģēšanas spēki. Latvijā kaujas grupu vadīs Kanāda, un tajā būs vairāk nekā 400 Kanādas karavīru. Plānots, ka viņi sāks ierasties nākamgad pavasarī un līdz rudenim viss būs gatavībā.

Pagaidām nav zināms, kuras valstis vēl piedalīsies šo spēku veidošanā. Vēl bez šiem bataljoniem Latvijā uzturēsies arī citi NATO karavīri, piedaloties regulārās mācībās. Paredzams, ka līdz ar šo iniciatīvu NATO attīstīs arī aizsardzību pret kiberdraudiem, proti, uzbrukumiem internetā.

NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs jau iepriekš ir apliecinājis, ka NATO, nostiprinoties Baltijas reģionā, to dara tikai aizsardzības nolūkos, nevis lai apdraudētu Krieviju, bet atturētu jebkuru vēlmi uzbrukt.

Maskava ceļ asus iebildumus un sola stiprināt militāros spēku arī no savas puses. Līdzīgu vēlmi par NATO kaujas grupu izveidošanu izteikusi arī Turcija.

Prezidents Redžeps Tajips Erdogans Melno jūru nosaucis par Krievijas ezeru, jo tās militārā klātbūtne reģionā, īpaši līdz ar Sīrijas kara saasināšanos, esot milzīga. Sagaidāms, ka Rumānija, Bulgārija un Turcija nāks klajā ar plānu palielināt gan NATO floti, gan gaisa patruļas reģionā.

Sarunas NATO notiek arī laikā, kad izplatījušās ziņas par to, ka Krievijas kuģi ar kodolgalviņas nestspējīgām raķetēm šķērso Baltijas jūru. Tiesa, Maskava oficiāli to noliedz. Lēsa, ka kuģi tālāk dosies uz dienvidiem uz Sīrijas piekrasti, kur atbalstīs militāro operāciju pret teroristu grupējumu "Islāma valsts".

Krievijas iesaistīšanās militārajās operācijās Sīrijā arī būs viens no NATO valstu sarunu tematiem, ko, sagaidāms, īpaši izcels Turcija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti