ĪSUMĀ:
- NATO: Notikusi atklāta diskusija par aktuālajiem jautājumiem.
- NATO pārmet Krievija neinformēšanu par savām militārajām mācībām.
- Maskavas un NATO diskusijā runāts arī par 1987.gada raķešu līgumu.
- Stoltenbergs mudina Maskavu iesaistīties dialogā ar ASV par raķešu līgumu.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, visu 29 NATO dalībvalstu vēstnieki un Krievijas pārstāvis – šādā formātā notikusi alianses un Krievijas tikšanās Briselē. Pēdējo reizi šādi abas puses tikās maijā.
Sanāksmē, kā norāda NATO pārstāvji, ir notikusi atklāta diskusija par patlaban aktuālākajiem jautājumiem. Gan NATO, gan Krievijas puse ir informējusi par savām militārajām mācībām.
Patlaban Norvēģijā notiek alianses vēsturē plašākās mācības kopš Aukstā kara, uz kurām bija aicināti arī novērotāji no Krievijas. Savukārt Krievijas puse ir sniegusi informāciju par nu jau aizvadītajiem militārajiem treniņiem „Vostok”, kas Krievijā norisinājās septembrī.
Tieši informācijas necaurspīdīgums ir viena no lielākajām problēmām, par ko NATO ģenerālsekretārs vairākkārt ir norādījis jau iepriekš. Valstīm nav aizliegts militāri trenēties, taču starptautiskās vienošanās paredz, ka tām ir jāinformē par mācību laiku un apjomu, ko Krievija, kā vēl nesen sacīja NATO līderis Jenss Stoltenbergs, nav darījusi ne reizi kopš Aukstā kara.
Arī situācija Ukrainā, kuras austrumos joprojām turpinās kara darbība, un anektētā Krima bija abu pušu sarunu temats. Taču šeit NATO un Maskavas uzskati joprojām paliek atšķirīgi un līdz ar to galvenais iemesls abu pušu attiecību plaisai saglabājas.
Sarunās būtiska loma bija atvēlēta arī līgumam par vidējās un tuvās darbības rādiusa raķešu likvidāciju, ko Krievija, alianses ieskatos, pārkāpj.
1987. gadā šo līgumu parakstīja ASV prezidents Ronalds Reigans un PSRS līderis Mihails Gorbačovs. Taču vēl nesen Jenss Stoltenbergs pavēstīja, ka alianses rīcībā ir informācija, ka Krievija izvieto jaunus ieročus, kas ir spējīgi sasniegt mērķus Eiropā. Informācija iegūta sadarbībā ar ASV izlūkdienestiem.
Vašingtona ir piedraudējusi izstāties no kodollīguma, ja Krievija neievēros savas saistības, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir draudējis, ka tādā gadījumā var sākties jauna bruņošanās sacensība.
Pie sarunu galda ar NATO vēstniekiem un Krieviju alianses ģenerālsekretārs vēlreiz atgādināja par šīm bažām, aicināja Krieviju nekavējoši iesaistīties dialogā ar ASV un risināt problēmu, kas, pēc Stoltenberga sacītā, „rada nopietnu risku transatlantiskajai stabilitātei”, jo „neviens ieroču kontroles mehānisms nedarbojas, ja to ievēro tikai viena puse.
„Kā alianse mēs arī esam gatava rīkoties, lai turpinātu gādāt par visu dalībvalstu drošību un aizsardzību,” uzsvēra Stoltenbergs.
Kad paredzēta nākamā NATO un Krievijas sanāksme, pagaidām nav zināms.
