NATO valstu aizsardzības ministriem ceturtdien ir jāpieņem vairāki būtiski lēmumi. Tie skar nozīmīgu kopīgās reaģēšanas spēku paplašināšanu Eiropā, kā arī īpašās ātrās reaģēšanas vienības izveidi. Ir sagaidāms, ka šī triecienvienība sastāvēs no aptuveni 5000 karavīru un varēs ierasties jebkurā NATO valstī 48 stundu laikā.
Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirms ministru sanāksmes uzsvēra, ka šī nav agresija, bet gan aizsardzība.
“Mēs speram šos soļus, reaģējot uz Krievijas agresīvo rīcību, kas pārkāpa starptautiskos likumus un anektēja Krimu. Un es gribētu īpaši pasvītrot, ka mēs to darām, jo NATO spēkiem ir nepieciešams pielāgoties tam, ka situācija pasaulē ir mainījusies. Mēs redzam izaicinājumus austrumos un papildus tam mēs redzam un gribam būt gatavi arī izaicinājumiem, kas nāk no dienvidiem,” saka Stoltenbergs.
Lēmumi, ko aizsardzības ministri gatavojas pieņemt, ir pirmā taustāmā reakcija uz NATO Velsas samita pausto apņemšanos. Faktiski ar šo soli alianse atgriežas pie savām pamatfunkcijām – dalībvalstu aizsardzības.
Ir paredzams, ka ātrās reaģēšanas karaspēku veidos zaldāti no trim lielajām NATO valstīm Eiropā, kas mainīsies reizi gadā. Savukārt citas valstis, tostarp ASV, piedāvās papildu speciālistus un īpašu tehniku.
Lai šo ātrās reaģēšanas vienību būtu iespējams uzņemt, sešās valstīs, tostarp Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, kā arī Polijā, Rumānijā un Bulgārijā tiks izveidoti militārās plānošanas štābi. Tajās strādās aptuveni 20 speciālisti, kuri nodarbosies ar militāro mācību un iespējamo apdraudējumu praktiskajiem aspektiem.
“Tās ir ļoti nozīmīgas vienības, jo tās nodrošinās saikni starp nacionālo armiju un starptautisko NATO karaspēku. Viņi nodarbosies ar plānošanu, ar dažādu mācību organizēšanu un spēlēs nozīmīgu lomu, nodrošinot savienojumu starp nacionāliem bruņotajiem spēkiem un NATO papildspēkiem,” norāda NATO ģenerālsekretārs.
Izdevumus par NATO plānošanas štābu uzturēšanu pārsvarā segs tās valstis, kur šīs vienības atradīsies. Finansējums no NATO centrālā budžeta būs neliels. Tomēr jautājums par to, vai valstis īsā laikā spēs nodrošināt 240 militāros plānotājus ar nepieciešamo kvalifikāciju un pieredzi, paliek atklāts.
NATO ātrās reaģēšanas spēki ar pilnu jaudu sāks darboties no nākamā gada. Šogad Nīderlande, Norvēģija un Vācija nodrošina pilotprojektu ar mazāku karavīru skaitu. Plānošanas štābi tiks izveidot jau šogad. Savukārt NATO reaģēšanas spēki no pašreizējiem 13 000 pieaugs līdz aptuveni 30 000 karavīru.
