NATO līderis aicinājis Krieviju nesaasināt attiecības ar aliansi, kopš tā sākusi militāras aktivitātes Sīrijā.
Krievijas lidmašīnas jau otro reizi pārkāpušas Turcijas gaisa telpu kopš uzlidojumu sākšanas Sīrijā pagājušajā nedēļā. Pirmajā reizē Maskava taisnojās, ka tā bijusi navigācijas kļūda, bet tagad ziņo par sliktiem laikapstākļiem, kas likuši mainīt maršrutu un uz dažām sekundēm šķērsot robežu.
Turcija izsaukusi Krievijas vēstnieku sniegt paskaidrojumus, bet Turcijas prezidents pat izteicies, ka šādi incidenti bojā abu valstu attiecības, kas Krievijai sniedz būtisku ekonomisku labumu, un līdz ar to Krievija riskē zaudēt sev svarīgu draugu.
Incidents būs arī viens no būtiskākajiem jautājumiem NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē šo ceturtdien, kur attiecības ar Krieviju būs augstu dienas kārtībā.
„Šis ir izšķirošs laiks mūsu drošībai,” tā, tiekoties ar medijiem NATO mītnē Briselē, sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, norādot uz galvenajiem punktiem, kam ceturtdien sanāksmes laikā Briselē pievērsīsies dalībvalstu aizsardzības ministri.
Viens no tiem būs Krievijas īstenotie uzlidojumi Sīrijai, kas pēc Stoltenberga vārdiem, rada NATO dziļas bažas, īpaši pēc tam, kad jau divas Krievijas lidmašīnas ir neatļauti ieradušās NATO dalībvalsts un Sīrijas kaimiņienes Turcijas gaisa telpā.
Stoltenbergs atzina, ka joprojām no Krievijas amatpersonām nav saņemts plašāks un precīzāks skaidrojums, bez tā, ko līdz šim publiski paudusi Krievijas aizsardzības ministrija, proti, ka tas noticis sliktu laika apstākļu dēļ.
“To, vai Krievijas lidmašīnas savus automātiskos tēmēkļus vērsa pret Turcijas lidmašīnām, mēs nevaram komentēt. Mēs savus secinājumus balstām tikai uz mums pieejamo izlūkinformāciju. Un tā dod man iemeslu domāt, ka Turcijas gaisa telpas pārkāpšana neizskatās pēc negadījuma,” uzsvēra Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs arī atgādināja, ka Krievijas realizētā stratēģija, atbalstot Sīrijas prezidenta Bašara al Asada autoritāro režīmu, būtiski atšķiras no sabiedroto darbības.
„Tas ir nepieņemami, tādēļ vakar es sasaucu NATO ārkārtas sanāksmi. Dalībvalstis pauda stingru solidaritāti ar Turciju un nosodīja Krievijas pārkāpumu. Es aicinu Krieviju nesaasināt attiecības ar aliansi un samazināt sadursmes tās militāro aktivitāšu laikā Sīrijā. Es arī esmu nobažījies par to, ka Krievijas mērķis ir nevis teroristiskā organizācija „Islāma valsts”, bet gan tā vietā tā uzbrūk Sīrijas opozīcijai un civiliedzīvotājiem,” sacīja Stoltenbergs.
NATO apstiprināja, ka alianses militārpersonas ir saziņā ar Krievijas militārpersonām par notikušo incidentu.
Krievijas lidmašīnas kopš pagājušās trešdienas veic uzlidojumus Sīrijā, bet nedēļas nogalē tās ielidoja arī Turcijas gaisa telpā, par ko Ankara nekavējoši cēla trauksmi.
Tikmēr vairāki Rietumu mediji publicējuši informāciju, ka Krievija, iespējams, gatavojas vēl plašākai operācijai Sīrijā, kas ietvertu arī sauszemes spēkus. Avoti Pentagonā ziņo, ka Sīrijas rietumdaļā manīta karavīru un bruņutehnikas pārvietošana.
Kā skaidro CNN – šie karavīri nākuši no Krievijas un, tāpat kā konfliktā Ukrainā, grasās iesaistīties, apgalvojot, ka ir brīvprātīgie. Arī Krievijas parlamenta Aizsardzības komitejas vadītājs, admirālis Vladimirs Komojedovs apstiprinājis šādu karavīru parādīšanos Sīrijā. Krievijas aģentūra “Interfax”, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņo, ka par šādu it kā brīvprātīgu dalību Sīrijas pilsoņu karā tiek maksāti piecdesmit dolāri dienā. Iepriekš Ukrainas konflikta kontekstā tika ziņots, ka šādi konflikta zonās nonāk karavīri, kas parakstījuši kontraktu par profesionālo dienestu Krievijas armijā – gan brīvprātīgi, cerot nopelnīt naudu, karojot svešā zemē, gan ar dažādām piespiedu metodēm.
Jau ziņots, ka, lai apspriestu incidentu, kad Krievijas iznīcinātājs pārkāpis alianses dalībvalsts Turcijas gaisa telpu pie Sīrijas robežas, sasaukta NATO ārkārtas sanāksme. NATO arī nosodījusi sestdien notikušo incidentu, bet Ankara jau iepriekš Krievijas uzlidojumu kampaņu Sīrijā bija nosaukusi par nepieņemamu.
Krievijas Domes augšpalāta - Federācijas Padome - pagājušajā trešdienā, 30.septembrī, deva atļauju Valsts prezidentam izmantot valsts bruņotos spēkus Sīrijā. Krievijas prezidenta administrācija skaidro, ka runa ir tikai un vienīgi par gaisa spēku izmantošanu, bet sauszemes spēki Sīrijas konfliktā nepiedalīšoties.
Taču Krievijas iesaistīšanos uzlidojumos asi kritizējuši gan ASV gan Eiropas Savienības valstu līderi. To neatbalsta arī Sīrijas kaimiņvalsts Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
