„Krievijas spēki, artilērijas un pretgaisa aizsardzības vienības, tāpat kā komandējošie un kontroles elementi aizvien ir aktīvi Ukrainā,” sacīja Stoltenbergs pēc tikšanās ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu.
Krievija atbalstīja separātistus ar spēku, treniņiem un mūsdienu ieročiem un pie Krievijas – Ukrainas robežas novērota tanku koncentrēšanās, norādīja NATO vadītājs.
Viņš aicināja Krieviju nekavējoties izbeigt separātistu atbalstīšanu un izvest savus spēkus un militāro ekipējumu no Austrumukrainas saskaņā ar Minskas vienošanos par miera noregulējumu Donbasā.
Stoltenbergs arī pauda, ka Minskā 12.februārī panāktā vienošanās ir labākā iespēja Ukrainas krīzes ilgtermiņa miermīlīgam risinājumam.
Īsā vizītē Rīgā uzturējās arī Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, kura norādīja, ka pagaidām jaunu sankciju ieviešana pret Krieviju nav dienaskārtībā.
Mogerīni pauda, ka ES sankciju politika nemainās – tā balstās uz ES dalībvalstu vienotību . Ja situācija Austrumukrainā pierādīs, ka Minskas vienošanās tiek pildīta, jaunas sankcijas nebūs nepieciešamas, taču „mums jāredz [vienošanās] ieviešana dzīvē”.
Federika Mogerīni arī uzsvēra – notikumi Debaļcevā ir klajš Minskas pamiera pārkāpums. Mogerīni apliecināja – ja situācija drīzumā nemainīsies, Eiropas Savienība varētu ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju.
Jau vēstīts, ka gandrīz 15 stundās ilgušajās sarunās Minskā valstu līderi 12.februārī panākuši vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
