“Krievijai jāsaprot, ka tā nekad nevarēs uzvarēt atomkarā,” uzsver Stoltenbergs.

Tiek lēsts, ka Krievijai ir ap 6000 kodolieroču kaujas galviņu, bet aptuveni tikpat ir arī NATO dalībvalstu (ASV, Francijas un Lielbritānijas) arsenālā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir devis nepārprotamus mājienus, ka Krievija būs gatava izmantot kodolieročus, ja rietumvalstis mēģinās tieši iesaistīties karadarbībā Ukrainā, nosūtot uz Ukrainu savus karavīrus vai veicot uzbrukumus Krievijas karaspēkam.

Stoltenbergs vēsta, ka NATO neplāno sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu, bet ir gatava sniegt Ukrainai cita veida palīdzību, piemēram, pastiprināt ieroču piegādes.

NATO ģenerālsekretārs arīdzan uzsver, ka alianse ir gatava aizstāvēt savas dalībvalstis pret jebkāda veida draudiem.

Briselē ceturtdien notiks NATO valstu līderu sanāksme. Stoltenbergs informē, ka tās laikā tiks pieņemts lēmums par četru jaunu NATO kaujas grupu izveidošanu. Tās tiks nosūtītas uz Bulgāriju, Rumāniju, Slovākiju un Ungāriju, lai stiprinātu šo valstu drošību. Pašlaik NATO kaujas grupas jau vairākus gadus darbojas Polijā un Baltijas valstīs.

Kaujas grupas parasti ir no 1000 līdz 1500 karavīru.

Stoltenbergs vēsta, ka ceturtdienas sanāksmē tiks lemts par papildu palīdzību Ukrainai. Tomēr NATO valstu karaspēks neplāno tieši iesaistīties karadarbībā.

“Ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt Ukrainu, un mēs palielināsim atbalstu. Taču vienlaikus ir ārkārtīgi svarīgi nepieļaut, lai šis konflikts pāraug liela mēroga karā starp NATO un Krieviju,” atzina Stoltenbergs.

NATO ģenerālsekretārs vēsta, ka Ukrainai varētu tikt piegādāti arī līdzekļi pret ķīmisko un bioloģisko ieroču uzbrukumu.

Stoltenbergs brīdina Krieviju, ka jebkādai ķīmisko ieroču pielietošanai Ukrainā būs nopietnas sekas.

“Pirmkārt, jebkāda ķīmisko ieroču izmantošana pilnībā mainītu konflikta būtību, un tas būs klajš starptautisko tiesību pārkāpums, un tam būs tālejošas sekas. [Ukrainas] dalība NATO nav dienaskārtībā, bet atbalsts Ukrainai ir mūsu darba kārtības augšgalā,” uzsver Stoltenbergs.