"Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir, ka Krievija patiesībā cenšas kaut kādā ziņā panākt šī kara iesaldēšanu vismaz uz īsu laiku, lai viņi var pārgrupēties, salabot, atgūties un tad nākamajā pavasarī izvērst lielāku ofensīvu," britu laikraksta "Financial Times" rīkotā pasākumā sacīja Stoltenbergs.
NATO dalībvalstis turpina bezprecedenta bruņojuma piegādes un atbalsta sniegšanu Ukrainai, neraugoties uz bažām, ka konflikta dēļ izsīkst Rietumu arsenāli, sacīja Stoltenbergs.
"Tikpat svarīgi kā jaunu sistēmu piegādāšana ir nodrošināt, ka sistēmas vai ieroči, ko mēs jau esam piegādājuši, tiešām darbojas un strādā efektīvi," sacīja NATO ģenerālsekretārs. "Tas nozīmē, ka viņiem ir vajadzīgs daudz munīcijas, rezerves daļu un arī tehniskā apkope."
Stoltenbergs norādīja, ka viņam nav plašākas informācijas par dziļi Krievijas iekšienē notikušajiem uzbrukumiem militārajiem lidlaukiem.
Kā uzsvēra Stoltenbergs, fundamentālā lieta ir, ka Ukraina cīnās, lai aizsargātu sevi pret Maskavu, kas bombardē civilo infrastruktūru, lai cilvēkus ziemas apstākļos turētu aukstumā un bez elektrības.
"Ukrainai ir tiesības sevi aizsargāt pret šiem uzbrukumiem," viņš sacīja.
Kā norādīja alianses vadītājs, šobrīd vēl nav tāda situācija, lai varētu runāt par konflikta atrisināšanu mierīgā ceļā, "jo Krievija neizrāda nekādas pazīmes tam, lai iesaistītos sarunās, kurās būtu respektēta Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte".
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
