Sadaļas Sadaļas

Stoltenbergs brīdina Trampu nešķelt NATO vienotību

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vērsies pie jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa, viņu brīdinot, ka aliansei ir jāsaglabā vienotība un „šis nav brīdis, lai apšaubītu Eiropas un Savienoto Valstu partnerību”. 

Stoltenbergs vienlaikus atzina, ka Trampam ir taisnība tajā, ka daļai alianses dalībvalstu ir vairāk vērības jāpievērš pašu aizsardzības spēju stiprināšanai.

Stoltenbergs pēc nekustamo īpašumu magnāta, Republikāņu partijas kandidāta Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās brīdina, ka „mēs stāvam priekšā nozīmīgākajiem izaicinājumiem mūsu drošībai veselas paaudzes laikā” un „šis nav brīdis, lai apšaubītu Eiropas un Savienoto Valstu partnerību”..

Tramps priekšvēlēšanu kampaņas laikā radīja bažas nākot klajā ar paziņojumiem, ar kuriem lika saprast, ka viņa vadībā Vašingtona varētu padomāt divreiz, vai nākt palīgā briesmās nonākušai NATO dalībvalstij, ja tā nav izpildījusi savas saistības un nav atvēlējusi pietiekami daudz līdzekļu savai aizsardzībai. Daudzi to iztulkoja kā alianses kolektīvas aizsardzības pamatprincipu apšaubīšanu.

NATO 5.pants paredz, ka uzbrukums vienai no alianses valstīm tiek traktēts kā uzbrukums visām. Slejā britu laikrakstā „Observer” NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs atzīmēja, ka vienīgā reize, kad šis pants tika iedarbināts, bija pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem ASV. Viņš norādīja, ka pēc tam Afganistānā vairāk nekā 1000 Eiropas valstu karavīru „samaksāja augstāko cenu” operācijā, kas bija „tieša atbilde” uzbrukumiem.

Stoltenbergs brīdināja Trampu, ka norobežošanās „nav variants” ne Savienotajām Valstīm, ne Eiropai. Viņš piebilda, ka alianse turpina spēlēt svarīgu lomu terorisma apkarošanā un pēdējos gados bijusi vienota arī nostājā pret Krieviju.

Savā rakstā NATO ģenerālsekretārs vienlaikus atzina, ka Trampam ir sava daļa taisnības par to, ka daļai alianses valstu vajadzētu vairāk ieguldīt savā aizsardzībā, norādot, ka ASV sedz gandrīz 70% no kopējiem NATO tēriņiem. Tomēr Stoltenbergs piebilda, ka Savienoto Valstu līderi visos laikos atzinuši, ka viņu stratēģiskajās interesēs ir stabila un droša Eiropa.

Noslēgumā NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka „šajos neskaidrības laikos ir nepieciešama stipra Amerikāņu līderība, un eiropiešiem uz saviem pleciem jāuzņemas sava taisnīga daļa nastas”.

Tramps, kurš ASV prezidenta amatā stāsies janvārī, priekšvēlēšanu kampaņā arī veltīja atzinīgus izteikumus Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Tomēr jānorāda, ka kopš uzvaras vēlēšanās Tramps jau ir sācis priekšvēlēšanu skaļo retoriku nomainīt uz piesardzīgāku toni.

Tikmēr svētdienas vakarā uz neformālām sarunām Briselē tiekas Eiropas Savienības ārlietu ministri, lai apmainītos ar viedokļiem par turpmāko Eiropas un ASV attiecībās. Sanāksme notiek pēc kopienas augstās pārstāves ārlietās Federikas Mogerini iniciatīvas. Tomēr uz to nav ieradušies Lielbritānijas un Francijas ārlietu ministri.

Lielbritānijas ārlietu ministra Borisa Džonsona birojs norādīja, viņš apmeklēs pirmdien paredzēto oficiālo sanāksmi, bet „neredz vajadzību pēc papildu tikšanās svētdien”. Birojs paziņoja, ka ir notikušas demokrātiskas vēlēšanas, tagad būs pārejas periods un Londona strādās gan ar šā brīža, gan nākotnes ASV administrācijām, lai „nodrošinātu labākos rezultātus Lielbritānijai”.

Bet Francijas ārlietu ministrija norādīja, ka Žans Marks Ero nevar ierasties, jo viņam ir „ļoti svarīga tikšanās” pirmdien agri no rīta ar nākamo ANO ģenerālsekretāru Antonio Guteresu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt