Sadarbība ar ASV prezidentu nav viegla. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzina, ka ASV pirms šī lēmuma pieņemšanas nav konsultējusies ar NATO.
ASV paziņojusi, ka vēl gan nav pieņemts galīgais lēmums par to, “kā un kad” tā no Vācijas izvedīs trešdaļu no ASV karavīriem. Šobrīd Vācijā pēc Pentagona aprēķiniem ir 34 - 35 tūkstoši amerikāņu karavīru, lai gan Tramps minēja krietni lielāku skaitu – 52 tūkstošus. Pēc solītās karaspēka izvešanas Vācijā paliktu 25 tūkstoši amerikāņu karavīru.
Daži klusībā cer, ka atbilde uz jautājumu “kā” prasīs tik daudz laika, tas varētu tikt atlikts līdz novembrim, kad ir ASV prezidenta vēlēšanas un tas viss varētu mainīties.
Tramps jautāja, kāpēc “Vācija maksā Krievijai miljardiem dolāru par enerģiju un tad mums vajadzētu aizsargāt Vāciju no Krievijas? Kā tad tas darbojas? Tas nedarbojas!”
“Vācija ir ļaunprātīga nemaksātāja. Viņi kavējas gadiem ilgi un ir parādā NATO miljardiem dolāru, un viņiem tas ir jāmaksā. Tātad mēs aizsargājam Vāciju, bet viņi ir ļaunprātīgi nemaksātāji. Tam nav jēgas. Tāpēc es teicu, ka karavīru skaits tiks samazināts līdz 25 000 karavīru,” sacīja Tramps.
Tramps skaidroja, ka viņš samazina ASV karaspēka klātbūtni, lai sodītu Vāciju, jo tā pietiekami neiegulda aizsardzībā, tā atbalsta gāzesvada “Nord Stream 2” projektu un maksā Krievijai miljardus par enerģiju, paļaujoties uz aizsardzību no ASV.
Saskaņā ar citu interpretāciju Tramps pieņēmis šo lēmumu, dusmojoties par Vācijas kancleres Angelas Merkeles atteikšanos fiziski apmeklēt G7 samitu, ko vēlējās rīkot ASV.
ASV karaspēka izvešanu Vācijā daudzi eksperti uzskata par ieguvumu Krievijai, kura jau sen ir sūdzējusies par ASV karaspēka klātbūtni Eiropā.
Savukārt NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs atkārtoja savus ierastos vārdus, ka ASV militārā klātbūtne Eiropā tagad ir lielāka, nekā tā bija, kad Tramps stājās amatā 2017. gadā.
Taču viņš arī atzina, ka neuzskata plānoto spēku atvilkšanu no Vācijas par noderīgu – ne NATO, ne ASV.
“ASV un Polija, konsultējoties ar NATO un mani, ir nolēmušas palielināt ASV karspēka klātbūtni Polijā - šis lēmums pieņemts jau pirms kāda laika. Tas parāda, ka pēdējos gados ASV klātbūtne Eiropā palielinās,” atgādināja Stoltenbergs.
Taču ASV vēstniece NATO nespēja atbildēt uz jautājumiem par to, vai tie ASV spēki, kas aizies no Vācijas, varētu tikt pārvietoti uz Poliju.
Tiekoties ar aizsardzības ministriem, Stoltenbergs arī sacīja, ka aliansei nav nodoma izvietot Eiropā sauszemes kodolraķetes, pat ja Krievija izvieto savas raķetes, kuras kā Vašingtona apgalvo, pārkāpj galveno aukstā kara laikmeta ieroču līgumu, kas nu jau vairs nav spēkā.
