Dienas ziņas

Liepājā atvērs civilpersonām līdz šim slēgtu cietoksni

Dienas ziņas

Ievēlēta Eiropas Parlamenta prezidente

Baltkrievijā uz manevriem ierodas Krievijas karavīri

Stoltenbergs aicina Krieviju uz jaunām sarunām ar NATO

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ielūdzis uz jaunām sarunām Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis un Krieviju, lai novērstu vēl vienu Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Viņš uzsvēra, ka alianse vēlas ieklausīties Krievijā, bet nepakļausies tās prasībai neuzņemt Ukrainu NATO vai izvest sabiedroto karavīrus no alianses austrumu flanga dalībvalstīm, tostarp Latvijas.

“NATO ir gatava, un NATO sabiedrotie ir gatavi iesaistīties dialogā ar Krieviju un uzklausīt Krievijas iespējamās bažas. Taču mēs nepiekāpsimies tādos pamatprincipos, kā katras valsts tiesības izvēlēties savu ceļu un NATO spēja aizsargāt un aizstāvēt visus sabiedrotos,” uzsver Stoltenbergs.

“Tagad galvenais uzdevums ir novērst militāru uzbrukumu Ukrainai, un tieši tāpēc mēs sūtām ļoti skaidru vēstījumu Krievijai, ka, ja viņi kārtējo reizi nolems pielietot spēku pret Ukrainu, tas Krievijai maksās dārgi - ekonomiskas, finansiālas, politiskas sankcijas," brīdina Stoltenbergs.

"Arī NATO sabiedrotie sniedz atbalstu Ukrainai. Ukrainai ir tiesības uz pašaizsardzību, tāpat kā katrai suverēnai nācijai, un sabiedrotie palīdz tai aizstāvēt šīs pašaizsardzības tiesības ar atbalstu, ko sniedz Ukrainai.”

“Mums ir jāsaglabā skaidrs skats attiecībā uz progresa izredzēm. Bet, kad spriedze ir augsta, dialogs ir vēl svarīgāks. Un NATO sabiedrotie pieliks visas pūles, lai atrastu politisku izeju. Es atzinīgi vērtēju arī ASV un Krievijas divpusējās sarunas un diskusijas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ietvaros.

Es novērtēju Vācijas valdības darbu, lai panāktu progresu Normandijas formātā. Mēs turpināsim ļoti ciešas konsultācijas NATO iekšienē un ar mūsu partneriem, tostarp Eiropas Savienību,” sacīja NATO ģenerālsekretārs.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš otrdien tikās ar Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku, paziņoja, ka jaunas sarunas nebūšot iespējamas, kamēr Rietumi noraidīs Maskavas prasības.

Bērboka teica, ka pēdējās nedēļās Krievija pie Ukrainas sapulcējusi vairāk nekā 100 000 karavīru, norādot, ka tas noticis “bez saprotama iemesla”, un piebilstot, ka to ir “grūti neuztvert kā draudu”. Tika apspriestas arī Maskavas tā dēvēto “drošības garantiju” prasības, kuras rietumvalstis jau noraidījušas.

“Krievija ir pieprasījusi drošības garantijas. Mēs esam gatavi nopietnam dialogam par savstarpējiem nolīgumiem un soļiem, lai ikvienam Eiropā radītu lielāku drošību – drošību cilvēkiem Rīgā, drošību cilvēkiem Bukarestē, drošību cilvēkiem Berlīne, drošību cilvēkiem Sanktpēterburgā," uzsvēra Vācijas ārlietu ministre.

Lielbritānija otrdien paziņoja, ka Ukrainai piegādās tuva darbības rādiusa prettanku raķetes pašaizsardzībai.

Tikmēr laikraksts “New York Times” vēsta, ka janvāra sākumā Ukrainā esošo Krievijas diplomātu sievas un bērni sākuši aizbraukt no valsts atpakaļ uz Maskavu, un diplomātiem divos konsulātos uzdots sagatavoties izbraukt no Ukrainas. Krievija otrdien paziņoja, ka tās vēstniecība Kijevā darbojas normālā režīmā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt