Marta sākumā Paragvajā tika atklāts pirmais inficēšanās gadījums. Tūlīt pēc tam valdība sāka ieviest pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus. Sākotnēji tie bija spēkā vien dažas stundas dienā, bet tagad ārā drīkst doties vien mediķi, žurnālisti un citi, kuru darbam jāturpinās arī krīzes laikā. Uz darbu dodas arī Hoels, kurš strādā vienā no Paragvajas komerctelevīzijām.
"Strādājot televīzijā, intervējam tagad tikai ar “Zoom”, “Skype” vai “WhatsApp” lietotnēm. Ja man kā reportierim jādodas uz vietu, kur jābūt klātienē, es to daru, bet ievēroju fizisku distanci".
Tāpat kā Latvijas Televīzijas žurnālisti, arī paragvajieši ikdienā ievēro īpašu piesardzību. Darba telpas tiek regulāri dezinficētas, un klātienes intervijās jābūt īpaši piesardzīgiem. "Es lietoju mikrofonu ar kātu, lai ieturētu distanci – aptuveni metru no intervējamā cilvēka. Valkāt maskas un izmantot speciālus kātus visiem žurnālistiem ir obligāta prasība."
Žurnālists gan norāda, ka maskas un cimdus velk tikai tie, kuriem tie patiešām nepieciešami, jo valstī aizsarglīdzekļu nav pietiekamā daudzumā. Visvairāk tie vajadzīgi tiem, kuri var nokļūt tiešā saskarē ar Covid-19 skartajiem, – veselības aprūpes darbiniekiem.
"Šīs krīzes laikā ir grūti visiem, it īpaši šeit, Paragvajā. Atrodamies Dienvidamerikas vidienē, mums nav īpaši laba ekonomiskā situācija. Esam valsts, kas pārdzīvojusi divas diktatūras, kuru sekas jūtam vēl joprojām."
Pirms divām nedēļām valdība lēma ierobežot cilvēku plūsmu uz pārtikas veikaliem un aptiekām, izmantojot savdabīgu sistēmu. Ja privāta auto numurs beidzas ar pāra skaitli vai nulli, drīkst iepirkties tikai otrdienās, ceturtdienās un sestdienās. Ja ar nepāra – atlikušajās nedēļas dienās. Kā norāda Hoels, šī sistēma neiekļauj tos, kuriem nav privāto transportlīdzekļu.
"Cilvēku kontrole šajā gadījumā ir praktiski neiespējama. Uz ielām ir policijas un armijas vienības. Ja tev ir auto vai motocikls, tevi var kontrolēt. Bet citādi vari izmantot arī taksometrus, lai pasūtītu pārtiku uz mājām."
Pilsētas ielas esot gandrīz tukšas, tomēr garantijas, ka visi paliks mājās, nav. Tie, kuri gūst ienākumus no ielu tirgošanās, joprojām dodas ārā, lai nopelnītu iztiku. Kārtības sargi par ierobežojumu neievērošanu sodījuši jau simtiem cilvēku.
Žurnālists karantīnu uztver nopietni. Viņš dzīvo galvaspilsētā Asunsjonā un pie vecākiem un māsas, kas atrodas vairāku desmitu kilometru attālumā, nav ciemojies jau mēnesi. Hoels ir pārliecināts – ja visi būs atbildīgi, vīrusa tālāka izplatība tiks ierobežota.
"Visi pašlaik uzdod jautājumu – ko mēs varam tagad darīt? Jo neviens nebija gatavojies šādai situācijai. Daudzi domāja, ka koronavīruss mūs nesasniegs. Paragvaja taču ir tik tālu no Eiropas, no Āzijas. Bet tas atnāca."
Pilsētas ielas esot gandrīz tukšas, tomēr garantēt, ka visi paliks mājās, nav iespējams. Daudziem nav citu iespēju, kā doties ārā, kā skaidro žurnālists.
"Aptuveni pusotrs miljons cilvēku strādā neoficiāli. Viņiem nav algas. Viņiem jādodas laukā, lai pārdotu kaut ko ēdamu vai drēbes, kurpes, kas viņiem ļauj nopelnīt, teiksim, desmit, divdesmit dolārus dienā."
Valdība ir veikusi virkni pasākumu, lai novērstu vīrusa izplatīšanos, ieskaitot robežu slēgšanu un skolu darbības apturēšanu, visas darbības, kurās iesaistītas cilvēku grupas, kā arī publiskus un privātus pasākumus. Šonedēļ obligāta prasība ir valkāt aizsargmaskas.
