Šteinmaiers vizītē Igaunijā: Baltijas valstu drošība ir arī Vācijas drošība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmaiera vizītes laikā plānots pārrunāt Vācijas ieguldījumu Baltijas valstu drošības stiprināšanā, Latvijas un Vācijas divpusējās ekonomiskās attiecības, kā arī sadarbību mediju un profesionālās izglītības jomā.

Tāpat tiks diskutēti ES un NATO sadarbības jautājumi, attiecības ar Krieviju un situācija Ukrainā, kā arī attiecības ar Austrumu partnerības valstīm. Dienu pirms ierašanās Latvijā Šteinmaiers viesojās arī Igaunijā, kur vēl trešdienas rītā uzstājās arī ar lekciju, kas veltīta Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas gadskārtai.

Laikā, kad ES tikai atkopjas no pēdējo gadu ekonomiskās krīzes, joprojām cenšas atrisināt bēgļu krīzi un gatavojas jauniem izaicinājumiem pirms Lielbritānijas aiziešanas no 28 valstu bloka, tieši Vācija tiek uzskatīta par Eiropas spēcīgāko un ietekmīgāko valsti, kas varētu uzņemties vadību lielākās daļas šo problēmu risināšanā. Lai arī Vācijas prezidenta pilnvaras kopumā ir visai ceremoniālas, Šteinmaiera vizīti Baltijas reģionā nevar novērtēt par zemu. Īpaši tādā nozīmīgā datumā kā 23. augusts.

Vēl pirms ierašanās Latvijā, Šteinmaiers viesojās Igaunijā, kas pašlaik pilda Eiropadomes prezidējošās valsts pilnvaras. Tieši tāpēc uzmanības centrā bijušas gan valstu divpusējās attiecības, gan notikumi ES. Tiekoties ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu, Šteinmaiers norādījis, ka abām valstīm ir daudz kā kopīga un arī to liberālās un demokrātiskās ekonomikas ir jāaizsargā gan no dezinformācijas, gan no politiskiem šķēršļiem, kurus vēl nepieciešams pārvarēt.

Šie paši mērķi un šie paši izaicinājumi ir attiecināmi arī uz Latviju. Viens no šādiem politiskajiem šķēršļiem ir domstarpības par Krievijas plānoto gāzesvadu “Nord Stream 2” Baltijas jūrā. Atbildot uz jautājumu, kā prezidents skaidrotu Vācijas pretošanos ASV ieviestajām sankcijām pret šī Krievijas-Vācijas projekta īstenotājiem, Šteinmaiers paziņojis, ka šis projekts ir jāskatās daudz plašākā Eiropas kontekstā.

“Ir pilnīgi skaidrs, ka jaunu infrastruktūras projektu gadījumā ir jāievēro visas likuma normas un jāiegūst arī ES apstiprinājums.

Es zinu, ka Baltijas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā pret šo jautājumu attiecas ļoti piesardzīgi, taču es uzsveru, ka Vācijas interesēs ir iegūt oficiālu Eiropas Savienības apstiprinājumu par atbilstību visām likuma normām.

Protams, mēs nevarēsim pieņemt jebko, kas būs pretrunā ar šīm normām,” pauda Šteinmaiers.

Igaunijas prezidente no savas puses piebildusi, ka EK ir aicinājusi dalībvalstīm piešķirt tai mandātu sarunu veikšanai par “Nord Stream 2” un diskusijas darba grupā tikai tagad ir sākušās, lai runātu par to, kādas vispār būs šo sarunu centrālais jautājums.

Šteinmaiers trešdienas rītā uzstājās ar runu arī Igaunijas zinātņu akadēmijā, veltot to 1939. gada 23. augustā parakstītā Molotova Ribentropa pakta gadadienai. Šajā uzrunā viņš kritizējis Krieviju par starptautiskos likumus pārkāpjošo Krimas aneksiju, kā arī mērķtiecīgo Maskavas dezinformācijas kampaņu. Savā uzrunā Šteinmaiers norādīja, ka to, kurš pārkāpj starptautiskās normas un kurš apdraud mieru, gaida mūsu kopīga atbildes reakcija.

Pēc Vācijas prezidenta vārdiem, ir skaidri redzams, ka Krievija cenšas veidot savu tēlu tā, lai tas tiktu pretnostatīts Rietumu pasaulei.

Tāpat Šteinmaiers apsolījis Igaunijai, Latvijai un Lietuvai pilnīgu Berlīnes atbalstu, pirmkārt, nacionālās drošības garantēšanā, kā arī sadarbībā NATO ietvaros, Baltijas drošība ir arī pašas Vācijas drošība.

Savā uzrunā Šteinmaiers aizskāris arī vēl kādu jautājumu, kurš vienlīdz aktuāls ir gan Igaunijai, gan Latvijai, proti, krievvalodīgo iedzīvotāju situācijai. Vācu politiķis brīdinājis atsevišķas valstis veidot protektorātus attiecībā pret citu valstu pilsoņiem. Pēc viņa vārdiem, nevienai no ārvalstīm šādu tiesību nav un šādiem centieniem tiks dots pretspars. Lai arī konkrētas valstis vārdā netiek nosauktas, ir noprotams, ka Šteinmaiers domājis Krieviju un Turciju. Šeit jāatgādina, ka pirms dažām dienām Turcijas prezidents Rečeps Tajips Erdogans aicināja Vācijā dzīvojošos turkus septembrī gaidāmajās vēlēšanās nebalsot par Vācijas vadošajām partijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti