Labrīt

OLIMPISKIE ZIBŠŅI: Septītās ziemas olimpiskās spēles Kortina d'Ampeco

Labrīt

OLIMPISKIE ZIBŠŅI: Astotās ziemas olimpiskās spēles Skvovelijā

Daļa bijušās Austrumvācijas drošības dienesta arhīva joprojām nav publiski pieejama

STASI maisu publiskošana: saplēstajiem dokumentiem pagaidām met mieru

Daļa STASI jeb bijušās Austrumvācijas Valsts drošības dienesta arhīva joprojām ir nepieejama izpētei ​ un sabiedrībai. Iemesls: trūkst tehnoloģiju, kas ļautu automātiski rekonstruēt to dokumentu saturu, kurus STASI darbinieki paspēja saplēst, ​vēl ​pirms, Vācijas Demokrātiskajai Republikai sabrūkot, dienesta birojus ieņēma revolucionāri.

Atšķirībā no tā dēvētajiem “čekas maisiem” Latvijā, Vācijā bijušās Austrumvācijas drošības dienesta jeb STASI (Staatssicherheitsdienst) arhīvi publikai pieejami jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. Tomēr ne gluži visi. Gandrīz 16 000 maisu ar Austrumvācijas slepenpolicijas dokumentiem sabiedrībai joprojām ir slēgti. Iemesls gan nav politisks, bet gan gluži praktisks. Proti,

dokumenti šajos maisos ir saplēsti. Apmēram 40 – 55 miljoni lappušu sadriskātas 400 līdz 600 miljonos strēmeļu. Jau vairāk nekā 20 gadu notiek šo dokumentu restaurācijas darbi.

Līdz šim tomēr izdevies atjaunot vien niecīgu daļu - ap 500 maisu jeb apmēram 1,5 miljonus lapaspušu.

Ja būtu īstenojies STASI plāns, šiem dokumentiem būtu bijis jābūt pilnībā iznīcinātiem. Taču STASI pietrūka laika, skaidro Vācijas federālās pārvaldes bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas drošības dienesta dokumentu izvērtēšanai darbiniece Dagmāra Hofeštete:

''Miermīlīgās revolūcijas laikā 1989. gadā, kad cilvēki Austrumvācijā izgāja ielās, un STASI cilvēki saprata, ka Vācijas Demokrātiskās republikas laiks tuvojas beigām, jau novembrī tika izdoti pirmie rīkojumi iznīcināt tādus STASI dokumentus, kuri dokumentē īpaši pretlikumīgas dienesta darbības. Citiem vārdiem, STASI mēģināja sākt “tīrīšanu” paši savos apcirkņos. Tam pievērsa uzmanību pilsoņi un decembrī sāka ieņemt STASI birojus. Taču jau pirms tam STASI bija paspējis sākt iznīcināšanas procesu, izmantojot vairākas metodes. Viena no tām - akti tika smalcināti ar papīra smalcinātāju. Šādā veidā iznīcinātie dokumenti ir neatgriezeniski zuduši. Vēl akti tika arī dedzināti, kā arī mērcēti ūdenī, lai padarītu saturu neizlasāmu. Dedzinot vai izmantojot mērcēšanas metodi, dokumenti iepriekš bija jāsaplēš, lai process būtu efektīvāks.

Šķirošanas un plēšanas un iznīcināšanas darbos tika iesaistīti daudzi no 190 000 STASI dienesta līdzstrādniekiem. Darba stili bija atšķirīgi, tādēļ šodien maisos mums ir dažādu lielumu papīra driskas. Ir gan lapas, kuras pārplēstas vien divās daļās, gan maisi ar gabaliņiem naga lielumā.''

Daudzus gadus restaurācijas darbi veikti manuāli, darbiniekiem maisos meklējot un pēc puzles principa liekot kopā papīra strēmeles. Vairāk nekā pirms desmit gadiem sāka izmēģināt jaunu metodi. Tika uzsākts dokumentu virtuālās rekonstrukcijas testa projekts. Vācijas “Fraunhofer” institūta zinātnieki izstrādāja programmatūru, ar kuras palīdzību atjaunošanu - automātiski meklēt un savietot savstarpēji līdzīgās strēmeles - varētu veikt dators. Taču testa režīmā daudzu gadu laikā izdevies atjaunot vien 23 maisu saturu jeb 91 000 lapaspušu. Tas ir mazāk, nekā līdz tam bija izdevies rekonstruēt ar roku darba palīdzību. Tādēļ nu projekts ir iesaldēts, un varbūt digitālās rekonstrukcijas ideja vispār būs jāatmet. Problēma: vēl arvien nav izgudrots pietiekami jaudīgs skeneris, skaidro Dagmāra Hofeštete:

''Varētu domāt: kas gan problemātisks var būt ar skenēšanu, jo tehnika taču ir pieejama? Mūsdienās taču ieskenēt iespējams kaut vai ar mobilo tālruni. Taču mūsu situācija ir ļoti kompleksa. Dators, kas šķiro papīra gabaliņus, lai tos savienotu puzlē, nelasa tekstu, bet gan savieto detaļas pēc to plēsuma formas. Līdzīgi kā liekot parastu puzli, ir svarīgi atpazīt “riskantās” atsevišķo detaļu vissmalkākās formas, lai precīzi piemeklētu citu šai formai atbilstošu detaļu. Tādēļ ir svarīga ļoti augsta skenera izšķirtspēja.

Skeneru, kas būtu ar tik augstu izšķirtspēju, kāda vajadzīga mums, patlaban nav.''

Kas īsti par dokumentiem atrodas šajos maisos? Vai tie var atklāt ko gluži jaunu par STASI metodēm? Uz šiem jautājumiem atbilžu nav. Līdz šim manuāli rekonstruētie dokumenti ir izgaismojuši, piemēram, sportistu dopinga sistēmu Austrumvācijā, kā arī slepeni sniegto atbalstu Rietumvācijas teroristiskajai organizācijai “Sarkanās armijas frakcija”.

Par pārējo saplēsto un vēl nerestaurēto dokumentu nozīmību skaidrības nav. Taču tas arī nav tik svarīgi, uzskata Dagmāra Hofeštete:

''Mūsu uzdevums ir padarīt STASI arhīvu pieejamu sabiedrībai. Mūsu pienākums ir rūpēties par drošu dokumentu glabāšanu, kā arī atvēršanu publikai. Saplēstie dokumenti arī pieder pie dokumentiem, kas ir mūsu pārziņā. Arī tie pelnījuši kļūt pieejami. Mēs nevēlamies, lai STASI būtu tas, kas beigu beigās mums norādītu, ko mēs drīkstam lasīt un ko ne. Tādēļ mums jāpadara visi dokumenti, cik iespējams, pieejami. Un pēc tam varam diskutēt par to, kā lai ar šo informāciju apejamies un ko īsti tā mums pastāsta vai nepastāsta par diktatūras darbības mehānismiem.''

Tomēr Hofeštete atzīst - pildot šo idejisko uzdevumu, ir arī jārēķinās ar izmaksu attiecību pret iespējamiem ieguvumiem. Turpinot digitālās rekonstrukcijas projektu ar pašreizējo metodi, būtu vajadzīgi simti gadu, līdz atjaunošana tiktu pabeigta. Tādēļ pagaidām dokumentu pārraugiem neatliek nekas cits, kā vien gaidīt nākamo tehnoloģiju attīstības lēcienu jeb jaudīgāku skeneri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti