Starptautisko aizdevēju auditori atgriežas Grieķijā

Nākamnedēļ starptautisko aizdevēju eksperti atgriezīsies Grieķijā, lai turpinātu pārrunas par taupības pasākumiem. Par to abas puses paziņoja vakar vakarā pēc otrās telefonkonferences divu dienu laikā. Starptautisko aizdevēju iepriekš pieņemtais lēmums pārtraukt Grieķijas budžeta samazināšanas pasākumu pārskatu vairākas dienas satrauca pasaules finanšu tirgus. Tiesa, vienošanās par nākamā pārskaitījuma veikšanu 8 miljardu eiro apmērā joprojām nav panākta. Tikmēr analītiķi atkal brīdina, ka Grieķija tomēr izsludinās maksātnespēju.
*
Tā dēvētās "troikas"- Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Komisijas auditori Atēnās atgriezīsies nākamās nedēļas sākumā. Par to tika paziņots vakar vakarā pēc šo institūciju telefonkonferences ar Grieķijas valdību. Starptautiskie aizdevēji šomēnes priekšlaikus pārtrauca savu vizīti Atēnās, paužot neapmierinātību ar valdības īstenoto taupības pasākumu progresu.
Eiropas Komisija norādīja, ka vakardienas sarunās abu pušu starpā panākts labs progress, un turpmākajās dienās turpināsies diskusijas par tehniskiem jautājumiem. Starptautisko aizdevēju eksperti turpinās izvērtēt arī Grieķijas valdības ekonomiskās un finanšu politikas plānus. Arī Atēnas norādīja, ka sarunas nesušas apmierinošu progresu.
Pirmdienas un otrdienas sarunas koncentrējās uz pasākumiem, kādus Grieķijas valdība varētu pieņemt nekavējoties, lai pārliecinātu starptautiskos aizdevējus par valsts spējām šogad samazināt budžeta deficītu. Vietēji mediji ziņo, ka valdība gatavojas palielināt nodokļus alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai un dažādiem pakalpojumiem. Savukārt valsts sektorā strādājošie var pieredzēt algu samazināšanu līdz pat 50%, kā arī var tikt ieviesti pensiju apmēra griesti. Gaidāms, ka līdz mēneša beigām darbu zaudēs desmitiem tūkstoši valsts ierēdņu. Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu šodien sasaucis ministru kabineta sēdi, lai izklāstītu telefonkonferencē pārrunāto.
Tiesa, vienošanās par nākamā pārskaitījuma veikšanu 8 miljardu eiro apmērā joprojām nav panākta. Kā vēstīts, šī summa Atēnām nepieciešama jau oktobrī, lai spētu nodrošināt svarīgas valsts funkcijas, piemēram, pensiju izmaksu.
Piedevām Starptautiskais Valūtas fonds paziņojis, ka krietni palielināsies Grieķijas valsts parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu- no 165% šogad līdz 190% nākamgad. Tikai pirms 4 mēnešiem Valūtas fonds prognozēja, ka Atēnu parādsaistības 2012.gadā veidos 172% no IKP. Ietekmīgā finanšu institūcija gan nepaskaidroja iemeslus, kāpēc šī prognoze tikusi palielināta. Valūtas fonds paaugstinājis arī Grieķijas budžeta deficīta prognozi šim gadam līdz 8% no IKP. Toties nākamgad valsts budžeta deficīts varētu samazināties līdz 6,9%.
Paralēli starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch", ņemot vērā notiekošo, izteikusi prognozi, ka Grieķija tomēr izsludinās savu parādsaistību maksātnespēju jeb defoltu. Aģentūra tomēr norāda, ka bažas par pašas eirozonas sabrukumu ir pārspīlētas. Ņemot vērā eirozonas sabrukuma iespējamās sekas, bloka valstis to vienkārši nepieļaus.
Tikmēr pēc "Standard&Poor's" veiktās kredītreitinga pazemināšanas arī Itālijas valdība paziņojusi, ka gatavo jaunus pasākumus, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi. Starp tiem minēta nodokļu atvieglojumu piešķiršana, lai stimulētu privāto investoru piesaisti, piemēram, ātrgaitas interneta tīkla izveidē un automaģistrāles būvniecībā no Romas uz Venēciju.